Valsts kontrole (VK) atklājusi nepatīkamu ziņu: pusmiljons latu no Pasaules Bankas saņemtās naudas — 100 miljoniem eiro (70 miljoniem latu), kas paredzēta trūcīgo atbalstam, kā arī “simtlatnieku” algām, izšķērdēta nelietderīgi. Veicot revīzijas 19 pašvaldībās, izskatīts turpat 800 lietu, un daudzās vietās atrastas nelikumības, piešķirot pabalstus, kompensācijas vai maksājot bezdarbniekiem.
Paši spilgtākie gadījumi ziņojumā uz 70 A4 formāta lapām, piemēram, trūcīgā statuss piešķirts cilvēkam, kuram pieder deviņas automašīnas un četras mājas. Nepamatoti iedotā nauda pret kopīgo summu nav dramatiski liela, bet kaut viens šāds gadījums vieš neuzticību un mazina aizdevēju uzticību. Inguna Sudraba teic, ka atbildīgās personas vajadzētu sodīt, nevis atstāt faktus bez ievērības, lai arī pašlaik likums konkrētu sodu neparedz, bet, kā viņa saka, “likumi nav akmenī iecirsti”. Piemēram, Kokneses novada sociālā dienesta vadītāja Baiba Tālmane, komentējot šādu VK ziņojumu, teic, ka gadījumi, kad novada iedzīvotājs vērsies dienestā ar lūgumu piešķirt trūcīgā statusu, bet tas atteikts, nav retums. Tā kā spēkā ir līgumi ar CSDD un Valsts zemes dienestu, personai piederošo mantu viegli pārbaudīt. Otra būtiska problēma ir iedzīvotāju nezināšana vai bezatbildība, kad transporta līdzeklis, kas fiziski vairs nav īpašumā, nav noņemts no uzskaites. Arī tiem, kuri par pēdējiem latiem iegādājušies pat ļoti nolietotu mašīnu, tik un tā pabalstu nākas atteikt. Nelikumības atklātas arī gadījumos ar cilvēku iesaistīšanos tā sauktajā “simtlatnieku” programmā. Vieni turpināja paralēli saņemt bezdarbnieka pabalstu, citi atteikušies no Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātā darba, izvēloties labāk iesaistīties “simtlatniekos”, lai arī tas ir pretrunā ar šīs programmas noteikumiem. Skaidrs, ka savējiem novados bieži vien “piever acis” un atļaujas izdarīt kaut ko “pa blatu”, cerot, ka par to neviens neuzzinās. Tikai šādā veidā rokam bedri paši sev. Trūcīgā statuss paredz arī atvieglojumus medikamentu iegādē un citas priekšrocības, izlietojot tam atvēlētos valsts budžeta līdzekļus, un tajā pašā laikā tie, kuriem palīdzība tiešām nepieciešama, paliek bez tās.
