Latvijas Nacionālo karavīru biedrības biedrs, Pļaviņu vidusskolas 1960. gada absolvents Jānis Brikmanis ilgus gadus veltījis, lai godā celtu Latvijas karavīru varonību laika griežos. Pirms Latvijas dzimšanas dienas viņš kopā ar zemessardzes 55. kājnieku bataljona zemessargu vietalvieti Uldi Eiduku viesojās Pļaviņu novada ģimnāzijas Odzienas filiālē un stāstīja skolēniem par nozīmīgajiem vēsturiskajiem notikumiem, kas mainīja mūsu valsts un vēstures gaitu.
Nešaubās par
profesijas izvēli
Jānis Brikmanis ir neparasta personība, kuram svarīga latvietība, mūsu zemes vēsture un viena no tās lielākajām bagātībām — daba. Pēc profesijas viņš ir biologs — pieredzējis ornitologs, ilggadējs Gaujas nacionālā parka darbinieks un vides zinību popularizētājs. Jāni Brikmani mēdz dēvēt arī par “Putnu Jāni”, un ne bez pamata, jo viņš ar savām tēlainajām un saistošajām lekcijām aizrāvis klausītājus daudzās auditorijās, ne reizi vien arī Odzienā. Kas ietekmēja viņa profesijas izvēli?
— Tā bija likumsakarība. Mana dzimtā puse ir Jelgavā, un mans tēvs bija zivkopis. Pie zivju dīķiem Durbē, kur viņš strādāja, varēja redzēt tik daudz dažādu putnu! Mani bērnībā tas aizrāva. Kad pārcēlāmies uz Pļaviņām, mūsu māja bija uz Odzienas pusi meža malā, un cauri pagalmam tecēja upīte. Uz skolu bija jāiet trīs kilometrus. Tā kā arī te daba bija visapkārt, es vēroju tās norises. Tāpēc nebija šaubu, ka studēšu Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē, — stāsta Jānis Brikmanis.
Ne velti es Jāņa kungu nosaucu par neparastu personību, jo viņš vēl skolas gados sācis strādāt glābšanas dienestā, vēlāk nopietni nodarbojies ar alpīnismu un mācījies, kā izdzīvot skarbajos Ziemeļu apstākļos, kas ne katram ir pa spēkam. Sirmais kungs savulaik ieguvis arī glābšanas dienesta vecākā virsnieka pakāpi.
Jāapzina un jāceļ
godā
Tomēr Jāņa Brikmaņa dzīvi caurstrāvo vēl kāda dzirksts, kuru viņš allaž tur spožu — Latvijas karavīri, par kuru drošsirdību laiku laikos stāsta leģendas.
— Esmu dzimis 1940. gadā, tāpēc par Otro pasaules karu man ir tikai neskaidras atmiņas. Mans tēvs bija Brīvības cīņu dalībnieks un, par laimi, daudz ko pastāstīja. Gribējās par to visu uzzināt vairāk. Pļaviņās dzīvoja bijušais latviešu strēlnieks Jānis Rudzītis no 6. Tukuma pulka. Viņš reiz ieminējās, ka būtu labi sameklēt savus cīņubiedrus, un es sāku apkopot informāciju par šiem cilvēkiem. Pamazām mani tas ieinteresēja arvien vairāk. Aiz katra karavīra ir vēsture, kura jāapzina un jāceļ godā, — saka Jānis Brikmanis.
Viņš atceras, ka pēc studijām Latvijas Valsts universitātē bija norāde “no augšas”, ka Brikmani nedrīkst atstāt galvaspilsētā. Jauno speciālistu uzaicināja strādāt Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Tomēr arī Daugavpilī Jāņa kungs domāja ne tikai par savu tiešo darbu. Drīz vien viņš sapulcināja latviešu strēlniekus uz tikšanos ar studentiem!
Jau vairākus gadus Jānis Brikmanis darbojas Latvijas Nacionālo karavīru biedrībā un vada tās Siguldas nodaļu. Viens no tās uzdevumiem ir saglabāt un attīstīt latviešu nacionālo karavīru kopības apziņu. Jāņa kungs atzīst, ka šobrīd lielākā rūpe ir piepulcināt biedrībai arī citus dalībniekus, jo tās jaunākajam “zēnam” ir jau 84 gadi.
Lepojas ar
savu valodu
Tagad Jānis Brikmanis ir siguldietis, kurš sevi dēvē par “brīvzinātnieku”. Viņš joprojām ir ciešā saiknē ar Latvijas vēsturi un dabu. Savās zināšanās un pārliecībā viņš labprāt dalās ar citiem gan radio-raidījumos, gan tikšanās reizē ar interesentiem. Tāpēc, kad Jāņa kungu aicina paviesoties Pļaviņu pusē, viņš neatsaka, jo rod kopīgu valodu ar jebkuru klausītāju.
— Daudzkārt esmu saņēmis atzinību: cik jums tīra latviešu valoda! Tas ir mans lepnums. Katram iedzīvotājam jāapzinās savas valodas nozīmīgums. Andrejs Eglītis savā dzejā ir teicis patiesus vārdus, ka “ir tikai viena Latvija, un citas nekur nav”, ” saka Jānis Brikmanis. Pēc tikšanās ar Odzienas skolēniem un mūsu neilgās sarunas, šķiet, esmu atklājusi tikai daļiņu šī cilvēka personības. Tik daudzšķautņains viņš ir! Tāpēc ar interesi gaidu citas tikšanās reizes.
