Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā par Latvijas valsts dzimšanas laiku liecina vairāki eksponāti, tostarp metāla šķīvis ar valstsvīru portretiem.
Muzeja galvenā krājumu glabātāja Ilzīte Ozoliņa stāsta, ka čuguna šķīvī saskatāmas pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes, ārlietu ministra Zigfrīda Annas Mei-erovica, Latvijas armijas virspavēlnieka Jāņa Baloža un toreizējā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa ģīmetnes. Šķīvja otrajā pusē ir lasāms, ka tas izgatavots “Sīkmašīnu būvētavā un precīzijas lietuvē Rīgā, inženieris V. Strauss”. Gada-skaitļa gan nav. “Domāju, ka šķīvis ir tapis, sagaidot kādu Latvijas valsts dibināšanas gadadienu,” saka Ilzīte Ozoliņa. Muzejs to kādreiz ir saņēmis kā dāvinājumu, tomēr sīkāku ziņu par šo suvenīru un tā dāvinātāju nav.
Par Latvijas brīvvalsts laiku liecina arī kāds alumīnija kauss ar otrā prezidenta Gustava Zemgala portretu un Latvijas Valsts ģerboni — tas izveidots 1928. gadā, sagaidot Latvijas valsts desmit gadu jubileju.
Tomēr kādēļ no tā laika tik maz eksponātu? “Tas bija pēckara laiks, cilvēki dzīvoja pieticīgi. Iespējams, šādus suvenīrus varēja nopirkt, tomēr toreiz cilvēkiem nauda bija jāatlicina izdzīvošanai,” skaidro muzeja speciāliste.
Par dzīvi pirmajos desmit divdesmit Latvijas brīvvalsts gados liecina elektroniski apskatāmas fotogrāfijas, tajās tverti lielākoties svinīgi brīži, piemēram, pieminekļa kritušajiem brīvības cīnītājiem atklāšana Jaunjelgavā 1927. gadā, svinīgi 18. novembra pasākumi Aizkraukles pagastā, Secē, Pļaviņās, Odzienā, Kurmenē, Bebros, Sērenē.
“Sērenē 1927. gada 18. novembrī atklāja piemiņas plāksni kritušajiem, taču Otrā pasaules kara gados to sabojāja. Plāksnes gabalus 1996. gadā uzdāvināja muzejam, pēc to parauga šogad plāksni atkal atjaunoja un rīt, 17. novembrī, Sērenē to svinīgi atklās,” stāsta Ilzīte Ozoliņa.
Krājumā ir arī tā laika pastkartes un dažādu ēku fotogrāfijas, piemēram, 1928. gadā valsts svētku laikā vēl jauna un skaista bija Aizkraukles dzelzceļa stacijas ēka. Šovasar to nojauca. Redzams arī, kāda trīsdesmitajos gados valsts svētkos bija Daudzevas dzelzceļa stacija.
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados populāras bija dāvinājuma grāmatas skolu absolventiem un kareivjiem ar valstsvīru portretiem, viņu parakstiem un patriotisku latviešu autoru dzeju un prozu, piemēram, “Mana tēvu zeme” un “Par Latviju”. Norādītajā vietā atlika vien ierakstīt dāvinājuma saņēmēja vārdu.
