Mārtiņi (10. novembris) ir novembra galvenie svētki. Jurģis (23. aprīlis) iezīmēja zemes darbu, pieguļas un ganu laika sākumu, bet Mārtiņi pretēji — visa tā nobeigumu.
Nedēļu, kurā iegadās Mārtiņdiena, sauc par Mārtiņa nedēļu. Veļu laiks beidzās ar Mārtiņa nedēļas piektvakaru, un sākās budēļu (čigānos iešanas) laiks, kas turpinājās līdz pat Metenim. Mājinieki neaicinātos viesus čigānus vienmēr centās godam uzņemt un pamielot, un tas rāda, ka budēļu laiks uzskatāms it kā par veļu laika turpinājumu.
Ticējumi
Ja Mārtiņos salst, Katrīnas (25. novembris) un Andreji (30. novembris) būs slapji, tajos līs.
Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi, visa ziema būs ar atkušņiem.
Ja Mārtiņi ir skaidri, ziemā būs sali, bet kopumā gaidāms labs gads.
Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis, būs skaidrs siena laiks.
