Projektā “Seniori skolai” Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola sāka piedalīties 2009. gada septembrī, kad astoņi Neretas novada seniori koordinatores Rutas Aukšpoles un direktores vietnieces ārpusstundu darbā Aijas Kalnāres vadībā iesaistījās skolas dzīvē.
Pus mēnesi
Ziemeļjūras krastā
Janīna Mazjāne, Austra Lazdāne, Ausma Burka, Jūlijs Treiģis, Jāzeps Čipāns, Atis Blumbergs, Dainis Nāburgs un šī raksta autore brīvajā laikā brīvprātīgi palīdzēja skolēniem mācībās, piedalījās ārpusstundu aktivitātēs, starpbrīžos runāja ar skolēniem par viņiem aktuālām tēmām.
Šīgada rudenī dāņu seniori neretiešus aicināja pieredzes apmaiņā. Uz Dāniju devās Laima Bajin-ska, Jāzeps Čipāns, Dainis Nāburgs un es. Mūs uzņēma Porupes skolā Odensē. Septiņpadsmit skaistu dienu dzīvojām Ziemeļjūras krastā, netālu no Odenses. Dienas bija saplānotas ļoti racionāli, lai pēc iespējas vairāk gūtu pieredzi ne tikai skolā, bet redzētu arī Dānijas kultūru, dabu un dažādas ražotnes.
Mācās
dubultstundās
Katru darbdienas rītu Odensē, Porupes skolā, vērojām mācību procesu dažādās klasēs — no sagatavošanas līdz pat devītajai. Pārņemšanas vērts ir darbs pāru jeb dubultstundās (divas pa 45 minūtēm), pēc kurām ir 30 minūšu starpbrīdis, kad bērni var paēst un atpūsties. Skolēni ēdienu ņem līdzi no mājām.
Interesanti bija vērot darbu pirmajā stundā, kad visas skolas audzēkņi katru dienu 20 minūšu lasa savu izvēlēto grāmatu. 1. un 2. klasē bērni lasīšanai izvēlējās pasaku, dzejas grāmatiņas, kurās maz teksta. Viņi klusi gāja pie skolotāja pēc palīdzības, ja nevarēja izlasīt kādu grūtāku vārdu. Mērķis — uzlabot skolēnu lasītprasmi.
Atestātu neizsniedz
Apmeklējām Bogenses tautskolu un Foborgas afterskolu jeb pēcskolu. Šāda tipa skolās mācās jaunieši un cilvēki, kuri vēlas papildināt zināšanas valodās, dabaszinībās, mākslā. Skolu budžetu veido 75% valsts naudas un 25% privāto maksājumu. Studenti dzīvo skolas kopmītnēs un pēc izvēles mācās vienu līdz četrus semestrus. Pēc tam viņi var turpināt mācības kādā no profesionālajām vai augstākajām mācību iestādēm. Taču šīs mācību iestādes neizsniedz atestātu vai izziņu par kursa apmeklējumu, kas apgrūtina iespēju pierādīt kvalifikācijas celšanas faktu.
No uzlīmes līdz
zirgam
Kultūras programma bija pārdomāta un plaša. Ierodoties Kopenhāgenā, mūs sagaidīja Dānijas — Latvijas biedrības pārstāvji un uzaicināja kopīgi apmeklēt Tivoli parku. Tā ir iecienīta pilsētnieku un viesu atpūtas un izklaides vieta. Ceļā uz Finu salu, kur Bordeso pilsētas tuvumā bija mūsu apmešanās vieta, garāmbraucot apskatījām Karlsberga alusdarītavu. Apmeklējām arī Egeskovas gadatirgu, kas notiek tikai vienreiz gadā dažas dienas septembra beigās. Te pirkt un pārdot var visu, sākot no sīkas uzlīmes līdz zirgam vai automašīnai.
Citās pēcpusdienās apmeklējām arī Modernās mākslas muzeju un gleznu izstādi bijušajā lina audumu un apģērba fabrikā un Hansa Kristiana Andersena muzeju, kā arī Brīvdabas etnogrāfijas muzeju Odensē.
Iepatīkas
“siļķe kažokā”
Kopīgi ar dāņu senioriem mūs uzaicināja vakariņās pie Porupes skolas direktores. Pēc tam dāņu seniorus un direktori sagaidījām latviešu vakarā. Gatavojām mūsu nacionālos ēdienus, kopīgi dziedājām dziesmas. Dāņi atzinīgi novērtēja mūsu ceptos speķa pīrādziņus un pagatavoto “siļķi kažokā”.
Apmeklējām zirgu klīniku, modernu govju fermu un atkritumu pārstrādes rūpnīcu. Katrs objekts bija interesants — ar modernām tehnoloģijām, darba organizāciju, sakārtotību. Iepazinām dāņu laipnību un viesmīlību.
Gaida arī zviedrus
Pēdējās nedēļas vidū devāmies uz Zviedriju, lai iepazītu vecļaužu darbu šajā valstī. Karlskronas pilsētā seniori jau desmit gadu iesaistās skolu dzīvē. Šobrīd te skolēniem draugi ir gandrīz 150 gados vecu cilvēku, kuri brīvajā laikā skolās palīdz bērniem mācībās un ir kopā ar viņiem atpūtas brīžos. Senioru kustība savedusi kopā vientuļos un cilvēkus jau cienījamos gados, kuriem interesē skolu dzīve. Te viņi ir vajadzīgi skolēniem, skolotājiem, sabiedrībai.
Trīsreiz dienā
Zviedrijā mums skaidroja jauno izglītības programmu, kur bērnudārzi pielīdzināti mācību iestādēm. Te pēc vienotām izglītības programmām strādā ar bērniem no viena līdz četru gadu vecumam, pēc tam pēc piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas programmas — līdzīgi kā Latvijā.
Apmeklējām kādu nelielu privāto bērnudārzu pilsētā, kur mazuļi ļoti daudz laika pavada āra nodarbībās, lai stiprinātu veselību. Skolās strādā skolotāji un viņu palīgi, integrējot arī bērnus ar uztveres traucējumiem, ar īpašām un speciālām vajadzībām. Te valsts organizē visu skolēnu ēdināšanu trīsreiz dienā, gādā, lai bērni saņemtu veselīgu un svaigu uzturu.
Varētu pārņemt
atšķirīgo
Pēc šī brauciena secinājām, ka bērni visā pasaulē ir vienādi. Skolotāji Dānijā, Zviedrijā un Latvijā izmanto līdzīgas mācību metodes un paņēmienus. Atšķirīgais ir izvērtējams, un vairākas interesantas mācību formas un metodes pārdomāti varētu pārņemt un ieviest arī Latvijas skolās.
Pieredzes braucienā mūs pavadīja Rites tautskolas direktors Niels Bendiks Knudsens. Mūsu gaitām Dānijā un Zviedrijā līdzi dzīvoja Ruta Aukšpole un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas kolektīvs.
