Parasti, veidojot tuvas un mīļas attiecības, ceram, ka tās nebeigsies rītā ap pusdienlaiku, bet turpināsies, līdz “nāve mūs šķirs”, jo saņemam no tām ļoti saldas emocijas — kāds ir ar tevi, par tevi un vēlas tikai tevi! Šo izjūtu kokteili lielākoties uzjauc iemīlēšanās, kas daļēji ir neprāts un apmātība — salīdzina ģimenes terapeits Sandis Ratnieks. Kas to piedzīvojuši, agrāk vai vēlāk gan atzīst, ka kaisli nevar noturēt mūžīgi, tāpēc jābūt kam citam, kas attiecībām ļauj ritēt ilgtermiņā. Vienā vārdā to varētu saukt par mīlestību. “Manuprāt, tās ir dziļākas jūtas un attieksme, kas rodas attiecībās. Ne vienmēr to pavada liela kaisle, kurā cilvēki bieži vien “izšauj” visu pulveri, bet neredz sava partnera potenciālu. Kaisle drīzāk ir divu ķermeņu, nevis divu cilvēku deja!” definē S. Ratnieks. Tomēr savstarpējā mijiedarbībā neiztikt arī bez tās — turpina ģimenes terapeits, meklēdams atbildes, kas vēl palīdz stabilizēt attiecības un ko tas vispār nozīmē.
Pretpoli rada
dinamiku
“Bieži dzirdēts jēdziens “stipra ģimene”, bet, manuprāt, jau pašā uzstādījumā ir manāmi kādi zemūdens akmeņi. No vienas puses, vēlme pēc šādām attiecībām nodod ideju, ka ģimene ir vērtība. No otras puses, ja cilvēks ko stipri vēlas, visticamāk, viņš šajā ziņā piedzīvojis deficītu. Uzstādījums par stipru ģimeni, protams, ir ļoti labs, tāpēc jādomā, kas pāra dzīvē ir stabilizējošie faktori, jo stipru var atšifrēt arī kā stabilu,” spriež Sandis, mudinādams tomēr nelikt uzsvaru uz vārda burtisko nozīmi. “Jā, stabilitāti attiecībās rada prognozējams un uzticams cilvēks. Bez uzticēšanās nekā nebūs! Tajā pašā laikā kādreiz iznāk, ka partneris ir tik prognozējams un neinteresants, ka paliek šķērma dūša. Rutīna cilvēku padara garlaicīgu, kas ir prognozējamības ēnas puse. Attiecībās nepieciešama arī dzirkstelīte, kas daļēji ir pretpols tam, ko var apzīmēt kā stabilu. Savukārt pretpoli rada dinamiku,” pārliecināts ģimenes terapeits, jokodams, ka taisnā līnija slimnīcas monitorā iestājas tikai, kad apstājusies sirds. Kamēr tā pukst, līkne staigā augšup lejup, tāpēc stabilas attiecības varētu apzīmēt vienkārši kā tādas, kurās pulsē mīlestība un risinās dzīva mijiedarbība.
Mīlestība ir arī izvēle
Lai iegūtu šādas attiecības, nozīme ir arī cilvēka briedumam un sapratnei par savu atbildību — turpina ģimenes terapeits. “Neviens nevar garantēt, ka izveidosies stabilas attiecības. Turklāt dzīvojam laikmetā, kurā cilvēki lietas nevis labo, bet met ārā, tas attiecas arī uz pāra savienību. Mums ir tendence pieņemt svarīgus lēmumus bezatbildīgi, kaut gan, kad cilvēkam acīs griežas “love”, grūti no malas pateikt, ka “čiks” vien no tā var iznākt. Tāpēc, manuprāt, būtu svarīgi norādīt, lai gan nevar garantēt stabilu ģimeni, ir mana atbildība, ko es varu darīt, lai attiecības stabilizētu. Mēs katru dienu kaut ko darām, kas mūsu savienību vai nu stiprina, vai iznīcina, jo ar laiku katrai rīcībai nogatavojas augļi. Ja nedzirdam viens otru, ignorējam vai spēlējam citas komunikācijas spēlītes un darām to pietiekami ilgi, sākas atsvešināšanās,” brīdina S. Ratnieks, akcentēdams izvēli. “Ja esmu iemīlējis cilvēku, mīlu viņu, kāds viņš ir. Gribu viņu mīlēt un būt savam partnerim uzticīgs. Kādā brīdī tā kļūst par izvēli. Jautājums vien — ko esmu gatavs darīt, lai būtu kopā ar šo cilvēku?” uzsver Sandis.
Spēle vienos vārtos
Attiecību emocionālā intensitāte var būt svārstīga, bet būtiski tajā nepazaudēt kādu svarīgu izjūtu, kas ļauj noturēt attiecības. “Var gadīties, ka, piemēram, beidzas nauda, bet tik un tā jūti, ka partneris ir tavs cilvēks, ka viņš darīs un cīnīsies par jūsu attiecībām. Šajā gadījumā uzticēšanās ir tādā līmenī, ka, sastopoties ar īslaicīgām problēmām, varu ieraudzīt, ka, lai gan patlaban mans partneris nespēj, viņā ir potenciāls. “Ziepes” sākas, kad gribi būt kopā ar otru, ceri uz viņu, bet viņš nekā! Nedomāju, ka attiecībās, visam jānotiek puse uz pusi, jo darām atšķirīgas lietas, bet tajā pašā laikā izjūtu līmenī rēķinām un raugāmies, vai ir līdzsvars. Kādā brīdī partneris, kas dod, var secināt, ka spēle notiek vienos vārtos. Tad gan attiecību laiva sašķobās,” stāsta S. Ratnieks. Viņš atgādina, ka, domājot par stipru savienību, jāsaprot, ko abi tajā vēlas. “Reti kuru lietu abi grib vienlīdz stipri. Piemēram, seksu, kas ir svarīgs attiecību faktors, vai sarunas. Ja viens visu laiku grib, bet otrs visu laiku negrib, arī tas ko liecina par attiecībām. Viens nevar saglābt abu laulību, bet gan izdarīt tik, cik iespējams, jo rezultāts ir atkarīgs no abiem,” pārliecināts ģimenes terapeits.
