Katru dienu redakcijas e — pastā iebirst ap simt vēstuļu. Kādā ziņā vēstīts, ka iedzīvotāji aicināti iepazīt un izvērtēt Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011. — 2017. gadam. Projekta autori tiešām pastrādājuši — visas ieceres izliktas uz pussimt lapām, un lai visā tajā iedziļinātos, vajag milzum daudz laika un arī zināšanu, lai visu izprastu.
Taču, manuprāt, tādu pašu apspriešanu vajadzēja, kad dibināja Vienoto neatliekamas medicīniskās palīdzības dienestu un slēdza Aizkraukles daudzprofilu slimnīcu. Viendien pie manis pienāk izmisusi sieviete un saka: “Paklau, vai tiešām Aizkraukles slimnīcas likvidēšana domāta cilvēku labā? Manu vīru tagad aizveda uz Jēkabpili, tur taču nav iespējams normālā laikā pie viņa nokļūt, bet nomāt mašīnu man nesanāk naudas. Vīram vajadzētu īpašu aprūpi. Ko gan var prasīt no personāla, kas ir pārguris, skrienot kā vāveres ritenī? Kad jautāju par apsārtumu vīram uz kājas, sanitārīte var tik atbildēt:
“Tāds jau bija, kad atveda.” Savukārt kāda paciente, stāstot, kā viņu nogādāja Jēkabpili, tik vien kā miglaini atceras milzīgo kratīšanu un medmāsiņas izmisīgo lūgumu: “Tantiņ, elpo! Elpo! Vēl palikuši 35 kilometri!”. Šonedēļ policijas hronikā bija ziņa, ka Daudzeses pagastā mežu darbos traumas guva kāds 1967. gadā dzimis vīrietis. Pie Jēkabpils slimnīcas durvīm viņš miris.
Cilvēku bieži vien var glābt tikai neatliekama operācija. Kas zina, kāds būtu iznākums, ja viņu vestu tikai uz 17 kilometru attālo Aizkraukles slimnīcu? Līdz Jēkabpilij viņu kratīja ap 60 kilometru. No pirmdienas Aizkraukles “ātro” dienestā vairs nebūs dispečeru, visi izsaukumi vispirms nonāks Rīgā, tad — Jēkabpilī un tikai pēc tam — Aizkrauklē. Tā būšot ātrāk?!
Kad pirms neilga laika vēlējos sarunāt interviju ar kādu pieredzējušu “ātro” darbinieci, viņa atteica, jo parakstījusi “papīru”, ka ar žurnālistiem nerunās bez augstāku instanču atļaujas. Līdz tam, 30 gadu strādājot ātrajā medicīniskajā palīdzībā, viņa brīvi varēja paust savu viedokli jebkuram medijam. Nevienam nebija jāprasa atļauja. Pirmdien Zaļo un Zemnieku savienība nosauks Veselības ministra amata kandidātu. Neoficiāli runā, ka tas varētu būt Liepājas reģionālas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš.
Un viņam, manuprāt, būs daudz darāmā, lai realizētu Satversmē rakstīto: “Valsts aizsargā cilvēku veselību…”
