Šogad SIA “Degas” notikušas pārmaiņas vadībā, un tuvākajā nākotnē tādas esot paredzētas arī preču sortimentā. Par uzņēmuma jauno direktoru kopš vasaras kļuvis Rolands Čakāns. Viņš stāsta, ka pirms kāda laika plānotās reformas Aizkrauklē neesot īstenotas, bet gaidāmas citas, ko Čakāna kungs vēl nevēlas izpaust. Toties viņš labprāt dalījās pārdomās par lietota apģērba tirgu Latvijā un nozari kopumā.
SIA “Degas” mājvieta ir Aiz-
krauklē. Tā savos veikalos nodarbina 190 cilvēku, Aizkrauklē vien, ieskaitot noliktavas un administrāciju, — 40 darbinieku. Latvijā ir četri vadošie lietota apģērba veikalu tīkli — SIA “R.D.A.” ar 35 veikaliem, “dgs apģērbi” ar 21, “Humana Latvija” ar 15 un “Degas apģērbi” ar 28 tirdzniecības vietām. Katrā pilsētā ir arī pa kādam mazākam tirgotājam, kas preci vairumā iegādājas Rīgā, ar vienu diviem veikaliņiem.
Pērk, iepriecinot sevi
Komentējot lielo tirdzniecības vietu skaitu, kas sniedzas pāri simtam, Čakāna kungs atzīst, ka šāda konkurence pircējam ir izdevīga.
SIA “Degas apģērbi” veikalos apģērba cenas atšķiras atkarībā no tā, kādai pircēju grupai tas paredzēts. Uzņēmums orientējas uz divām galvenajām pircēju grupām.
Pircēji, kuriem cena, iegādājoties preci, nav nozīmīga, bet kuri vēlas apliecināt savu personību, iepērkas sevis iepriecināšanai. Šī pircēju kategorija parasti izvēlas slavenu zīmolu preci, kurai ir arī kvalitātei atbilstoša cena. Uzņēmums šādu preci iepērk no dažādiem piegādātājiem, lai veidotu vajadzīgo sortimentu un piedāvātu izvēles iespējas. Otra grupa — pircēji, kuri orientēti uz tādām vērtībām kā ģimeniskums, drošība, viņiem galvenais ir tikai cena.
Svarīga ir kvalitātei atbilstoša cena
Sākoties krīzei, pieauga iedzīvotāju, kuri izvēlas racionāli, skaits. Pircēji salīdzina preču cenas, apsver katru pirkumu, uzdodot sev jautājumu, — vai tas tiešām man ir vajadzīgs? Pēc pētījumu kompāniju datiem, no kopējā pircēju skaita tādu ir 85 procenti.
Ekonomikas augšupejas laikā, kad apģērba cenas bija augstas, veikalu apgrozījums bija divreiz lielāks, cilvēki bieži vien apģērbu pirka, nedomājot, vai to vispār valkās. Līdz ar krīzi Latvijā strauji pieauga cilvēku, kuriem kvalitātei atbilstoša cena ir svarīgākais kritērijs, skaits. Pieredze un pircēju atsauksmes liecina, ka lietota apģērba veikalā pirktās drēbes kalpo ilgāk nekā jaunas Ķīnā ražotas, lai gan cena neatšķiras. Pircēji daudz biežāk pievērš uzmanību gan preču kvalitātei, gan personālam veikalos.
Arī Krievijā un Ukrainā
Pēdējos divos gados mainījies arī preču iepirkuma tirgus. Joprojām galvenās piegādātājvalstis ir Anglija, Beļģija, Vācija, Holande un Šveice. Maz preču ir no Itālijas turienes maza auguma cilvēku dēļ un Skandināvijas, kur piedāvājumā vairāk ziemas apģērbs — slēpošanas kostīmi, siltie apavi, biezās jakas. Konkurēt iepirkuma segmentā pieteikušās divas jaunas valstis — Krievija un Ukraina. Līdz simts veikalu lielas ķēdes nostabilizējušās Čehijā un Polijā. Ukrainā gan plāno aizliegt ievest lietotu apģērbu, atbalstot vietējos ražotājus. Paplašinoties noieta tirgum, piedāvājums diemžēl nepalielinās, un biežāk nākas samierināties ar zemāku preču kvalitāti, avansa maksājumiem par preci un piegādes termiņu nobīdēm.
Latvijā nepārstrādā
Mainījušies arī cilvēku paradumi apģērba valkāšanā — jaunu apģērbu cilvēki valkā ilgāk. Arī ārzemēs krasi mazinājies to cilvēku, kuri apģērbu pirka, emociju vadīti, skaits. Tādēļ arvien retāk lietota apģērba sortimentā var atrast tādu, kuram klāt ir nenoplēsta preču un cenas zīme.
Vēl viens veids, kā piedāvāt pircējiem jaunu apģērbu, ir iegādāties noliktavu krājumus sezonas izpārdošanā vai no bankrotējušiem veikaliem. SIA “Degas” šādi vairs neiepērk, jo cilvēki, kuri vēlas atšķirties un izvēlas apģērbu vienā eksemplārā, šajā gadījumā būs vīlušies — jo tādas pašas labas un dārgas bikses būs desmit citiem pircējiem. Savukārt tie, kuru galvenais izvēles kritērijs ir cena, šādu preci nepirks, jo pārāk dārga.
Pērkot apģērbu vairumā no ārzemju piegādātājiem, iepirkums dalās divās kategorijās — tā saucamajā “oriģinālajā”, kad cilvēks savu apģērbu atdod firmai, kas to tālāk piedāvā otrreizējai realizācijai, un jauktas kvalitātes precē. “Oriģinālais” ir jāšķiro, izņemot no aprites bojāto un novalkāto preci, ko var izmantot tikai pārstrādei. Latvijā pārdošanai nederīgo apģērbu nepārstrādā, jo nav iespējams savākt pārstrādājamās izejvielas tik lielā apjomā, lai process būtu rentabls. Pasaulē no pārstrādāta apģērba ražo mīkstos grīdas segumus, automašīnu iekšējās apdares materiālus un dažādas citas saimniecībā noderīgas lietas.
