Rīgā vieta bērnudārzā jāgaida gadiem. Vecāki par vietu “dārziņā” ir gatavi maksāt pat vairākus simtus latu. Kāda situācija ir Aizkraukles pusē? Kādi izdevumi ir vecākiem, kuru bērni apmeklē bērnudārzu?
Tikai retais var
algot auklīti
Viens no pirmajiem, nozīmīgākajiem lēmumiem, kas vecākiem jāpieņem, vest bērnu uz “dārziņu” vai uzticēt auklei. Lielākā daļa vecāku tomēr izvēlas bērnudārzu.
“Mēs izvēlējāmies auklīti, domāju, ka bērns vēl ir par mazu bērnudārzam. Darbā nācās atgriezties, kad meitiņai bija gads. Gandrīz gadu meitiņu pieskata auklīte, un mēs to nenožēlojam, jo bērnam veltīta visa uzmanība, nav arī jāuztraucas par slimošanu. Auklītei mēnesī maksājam 50 latu,” saka Līga no Aizkraukles.
Tomēr lielākā daļa vecāku nevar atļauties mēnesī maksāt tik lielu summu, tāpēc izvēlas bērnudārzu. “Savu atvasi laižam bērnudārzā. Pirmkārt, tāpēc, ka labu auklīti atrast nav tik vienkārši, tas ir arī daudz dārgāk. Bērnudārzā mazais iemācās sadzīvot ar citiem bērniem. Slimības labāk izslimot agrā bērnībā, jo skola tik un tā būs jāapmeklē. Un tad slimot būs grūtāk, jo nāksies kavēt mācību stundas. Bērnudārzā bērns arī vairāk apgūst dzīvei un skolai nepieciešamās iemaņas,” saka Anita.
Jāpērk gan zīmuļi, gan šķēres
Lai bērns varētu mācīties bērnudārzā, vecākiem jāņem vērā iespējamie izdevumi. Tā kā ekonomiskā situācija Latvijā kļūst arvien saspringtāka, pieaug arī to vecāku, kuri vairs nespēj samaksāt “dārziņa” rēķinu, skaits. Diemžēl no tā nākas ciest arī bērniem. Nepieciešamas arī dažādas lietas, lai mazais bērnudārzā varētu darboties. Ir pašvaldības, kuras bērnudārzus atbalsta mazāk, tādēļ vecākiem jāpērk arī mācību līdzekļi. Trīs gadus vecam bērnam nepieciešami šādi piederumi: akvareļu papīra albums, zīmēšanas albums, aplikāciju papīrs, plastilīns, PVA līme, krāsu zīmuļi, krītiņi, guaša krāsas, otiņas, trauciņš otas skalošanai, šķēres. Sarakstā var būt arī citas lietas, piemēram, speciālas čības sporta nodarbībām vai dejošanai. Ar šo sarakstu devāmies uz veikalu “Maxima”. Lai iegādātos visu vajadzīgo, vecākiem nāksies izdot vairāk nekā desmit latu.
“Arī pie mums šīs lietas ir jāiegādājas vecākiem, diemžēl bērnudārzam nav naudas, lai nopirktu visu nepieciešamo,” saka Daudzeses pagasta pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Ieva Bērziņa.
Tomēr ir ģimenes, kuras to visu nevar iegādāties. “Šogad bija viena ģimene, kura bija nolēmusi vest bērnu pie mums, bet parēķināja un secināja, ka viņi to nevar atļauties. Diemžēl ir arī šādi gadījumi,” saka Aiviekstes pagasta bērnudārza “Jumītis” vadītāja Ilze Vilciņa.
Ir pašvaldības,
kas atbalsta
Aizkrauklē nepieciešamākos mācību līdzekļus iegādājas bērnudārzs. Lielākajā pilsētas “dārziņā” “Zīlīte”, kuru apmeklē 226 bērni, vecākiem par mācību līdzekļiem jāsamaksā ap pieciem latiem gadā. “Tas ir gadījumos, kad nepieciešami materiāli, kurus bērnudārzs nevar atļauties nopirkt. Audzinātājas ar vecākiem vienojas par nepieciešamo, un pašas arī nopērk. Tā ir labāk, jo tad visiem materiāli ir vienādi. Šobrīd ne visi vecāki var atļauties vienādus pirkumus,” saka “Zīlītes” vadītāja Ligita Neija.
Vecāki “bēg”
Dzirdēts, ka citos Latvijas novados augstā bezdarba līmeņa dēļ vecāki izņem savus mazuļus no bērnudārziem. Arī tie, kuri savas atvases rindā steidzās pierakstīt, jau mazulim piedzimstot, atsakās no vietas. “Arī Aizkrauklē ir neliela rinda. Lielākais pieprasījums ir pēc mazajām grupām, tas ir, sākot no pusotra gada. Pašlaik mums rindā ir apmēram desmit bērnu,” saka Ligita Neija.
Mazajos bērnudārzos rinda ir mazāka vai tās vispār nav.
Liela problēma ir arī tā, ka daudzi vecāki dodas peļņā uz ārzemēm. Pagājušajā un šajā gadā no bērnudārza “Zīlīte” izņemti seši bērni, kuru vecāki aizbraukuši uz ārzemēm.
Savukārt pagastu bērnudārzos vērojama tendence, ka vecāki dodas ne tikai peļņā uz ārzemēm, bet pamet laukus, lai pārceltos uz dzīvi lielākās pilsētās, kur ir iespējas atrast darbu.
Pabaro visus
Veidojas arī bērnudārza maksas parādi. Parasti tas gan nav ļaunprātīgi, un šādos gadījumos vecāki kādu brīdi bērnu neved uz “dārziņu”, tad samaksā parādu un atved atkal. Tomēr daži pret to izturas vieglprātīgāk, gaidot, ka problēmu viņu vietā risinās kāds cits. Katrā bērnudārzā šo jautājumu kārto individuāli. “Parādi ir nelieli. Ģimenes, kuras nevar samaksāt, vēršas sociālajā dienestā, kur saņem palīdzību. Vecākiem jāsamaksā par ēdināšanu — apmēram 80 santīmu dienā par trim ēdienreizēm,” stāsta Ligita Neija.
Daudzeses bērnudārzā par ēdināšanu dienā jāmaksā tikai 50 santīmu. Šādas ēdināšanas izmaksas — 50 — 80 santīmu dienā — ir lielākajā daļā bērnudārzu.
Kaut arī summa nav liela, ir bērnudārzi, kur vecāki par bērna ēdināšanu nav maksājuši vairākus mēnešus, un parāda summa var būt pat ap simts latu. “Arī mums ir parādnieki. Mēģinām ar viņiem runāt, sūtām arī oficiālas vēstules, dažādi cīnāmies,” saka Ilze Vilciņa. “Ir vecāki, kuri saņem sociālos pabalstus, bet naudu iztērē nevis parāda nomaksai, bet citam nolūkam. Nākamgad kopā ar sociālo dienestu plānojam, ka maznodrošināto ģimeņu bērniem varētu būt bezmaksas pusdienas. Vecāki naudu nesaņemtu, bet sociālais dienests to ieskaitītu bērnudārzam par ēdināšanu.”
Bērnudārzos gan atzīst, ka neviens bērns, kaut arī vecāki nav samaksājuši, bez ēdiena nepaliek, pabaro visus.
