Kas veidos koalīciju Saeimā un valdībā? Tas ir jautājums, kas pēc vēlēšanām nodarbina katru — politiķus, žurnālistus, ekspertus, arī domājošus vēlētājus. Izskanējuši vairāki varianti, kam turpmāk vadīt valsti.
Aizvakar Latviju pāršalca ziņa, ka esošais un, iespējams, nākamais premjers Valdis Dombrovskis piedāvājis veidot koalīciju četratā — kopā ar “Vienotību” arī Zaļo un Zemnieku savienībai, ““Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” un arī “Saskaņas centram”, opozīcijā atstājot vienīgi “Par labu Latviju”. Tad koalīcijai būtu neticami liels atbalsts — 92 deputātu balsis. Ar šādu nākotnes vīziju “Vienotība” vakar devās tikties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Ko nozīmē šāds pavērsiens — “dejot sudmaliņas” četratā? To var traktēt dažādi. No vienas puses, lielisks publisks vēlēšanu uzvarētāju demonstrējums, ka “Vienotība” vēlas konsolidēt gandrīz visus politiskos spēkus, kuri guvuši lielāko vēlētāju atbalstu. No katra sadarboties uzaicinātā tagad atkarīgs — satvert draudzīgi pastiepto roku vai dusmīgi pagriezt muguru. No otras puses, izskan aizdomas, ka šādu pamudinājumu — neatstāt “aiz borta” “Saskaņas centru” — Latvijai izteikusi Krievija, atgādinot par Zatlera iespējamo vizīti Maskavā un gāzes cenu problēmu. Savukārt “Saskaņas centram” ieteikts būt gudram un pagaidām “paslēpt pagultē āža kāju”, proti, padomju okupācijas un divu valsts valodu jautājumu, lai tikai iekļūtu valdībā. Politikas analītiķi lēš, ka iespējams arī trešais variants — apzināts “Vienotības” PR gājiens ar piedāvājumu, kuram nebūs turpinājuma, jo Valdis Dombrovskis labi zina, ka nesamierināmie ienaidnieki — “Visu Latvijai!” un saskaņieši — tāpat viens otram blakus draudzīgi neapsēdīsies. Man pašreizējā situācija atgādina ļoti mīļu padomju laiku krievu multiplikācijas filmu par miermīlīgo kaķi Leopoldu un divām neciešamām pelēm, kuras runča aicinājumam “Dzīvosim draudzīgi!” vienmēr liek pretī visādas nejaucības. Kaut arī Dombrovski tautā jau sauc par “lācīti”, viņā jaušamas arī kaķa Leopolda īpašības. Visām uzrunātajām partiju apvienībām līdz pirmdienai jāsniedz atbilde, vai piekrīt kopdarbībai pozīcijā. Tātad šajās brīvdienās politiķiem baudīt pēdējo rudenīgo dabas krāšņumu neiznāks. Būs nopietni jādomā, lai rastu atbildi vēl uz Krievijas revolūcijas vadoņa savlaik uzdoto jautājumu “Ko darīt?”.
