Pēc pēdējos divos gados piedzīvotā straujā ienākumu krituma nākamgad kopējie Baltijas valstu mājsaimniecību ienākumi nedaudz pieaugs, vienlaikus gan pieaugot arī mājsaimniecību izdevumiem — liecina “SEB bankas” sagatavotais pirmais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.
Tajā norādīts, ka pēdējo divu gadu laikā Baltijas valstu mājsaimniecībās finanšu situācija pasliktinājusies vairāk nekā citās Eiropas valstīs, taču nākamgad gaidāms neliels pieaugums kopējos Baltijas valstu mājsaimniecību ienākumos un izdevumos.
“Pēdējā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma rādītāji visās trijās Baltijas valstīs norāda, ka ekonomikas lejupslīdes zemākais punkts ir pārvarēts. Neraugoties uz to, ka IKP rādītāji ir uzlabojušies un vērojama ekonomikas stabilizācija, 2010. gada pirmajā pusē mājsaimniecību finanšu situācija ir pasliktināju-
sies: samazinājušies mājsaimnie-
cību kopējie ieņēmumi, sasniegts rekordliels bezdarba līmenis, vienlaikus palielinoties dažu pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenām. Mājsaimniecības savos maciņos ienākumu pieaugumu sajutīs tikai pēc noteikta laika, pieaugot nodarbinātībai un palielinoties algām,” norādīts apskatā.
Joprojām viena no lielākajām triju Baltijas valstu problēmām ir bezdarbs. Lielākais bezdarba līmenis ir Latvijā (aptuveni 20%). Nozīmīgs bezdarba pieaugums reģistrēts arī Igaunijā (18,6% jūnija beigās) un Lietuvā (17,3%). “Otrajā ceturksnī samazinājies gan darba meklētāju skaits, gan arī reģistrēto bezdarbnieku skaits, tomēr jāņem vērā, ka statistikas rādītāju uzlabojumu ir veicinājis arī emigrācijas vilnis,” piebilst “SEB bankas” pārstāvji.
Bankas apskatā arī uzsvērts, ka pašlaik nav nepieciešamības pieņemt darbā daudz jaunu darbinieku, jo ir iespēja palielināt esošo darbinieku noslodzi. Tāpēc tuvākajā nākotnē darba tirgū nav gaidāmi ļoti nozīmīgi uzlabojumi. Vienlaikus bankas eksperti atzīst, ka 2010. gada otrajā ceturksnī novērotas dažas pozitīvas iezīmes — Latvijā un Lietuvā salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pieaudzis nodarbināto personu skaits un palielinājusies vidējā alga, bet Igaunijā nodarbināto skaits pagaidām nav pieaudzis, kaut gan nodarbināto personu skaita samazināšanās vairs nav tik izteikta kā iepriekš.
Bankas analītiķi arī uzsver, ka lielākais vidējās bruto algas pieaugums ceturkšņa laikā reģistrēts Igaunijā, turklāt no visām Baltijas valstīm tikai Igaunijā algas pieaugušas arī gada laikā, tādējādi pārtraucot iepriekš sešus ceturkšņus vērojamo algu samazināšanās tendenci. 2010. gada otrajā ceturksnī Igaunijā vidējās mēneša algas pieaugums gadā bija 1,2%, sasniedzot 822 eiro. Vienlaikus vidējā mēneša alga Lietuvā un Latvijā samazinājusies — par 5,4% Lietuvā un par 6,3% Latvijā. Tādējādi Baltijas valstīs lielākā vidējā mēneša alga ir Igaunijā, kam seko Latvija ar 632 eiro un Lietuva ar 595 eiro. Turklāt ekonomiskās lejupslīdes laikā algu ziņā palielinājusies atšķirība starp Igauniju un pārējām Baltijas valstīm.
Apskatā norādīts, ka līdzīgas atšķirības novērojamas arī attiecībā uz vecuma pensijām. Igaunijā ir reģionā lielākā vecuma pensija (305 eiro), kas salīdzinājumā ar 2009. gada otro ceturksni nav mainījusies. 2010. gada otrajā ceturksnī vecuma pensiju vidējais lielums Latvijā sasniedza 250 eiro, kas ir pieaugums par 1,6% salīdzinājumā ar 2009. gada otro ceturksni.
