Igaunija ir pēdējā vietā pasaulē tādu iedzīvotāju, kuri reliģiju uzskata par svarīgu savas dzīves sastāvdaļu, īpatsvara ziņā, un arī Latvija šajā sarakstā nav pirmajā simtā.
Starptautiskās pētījumu kompānijas “Gallup” pērn veikto aptauju apkopojums liecina, ka Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī tikai 16% aptaujāto atzinuši reliģijas nozīmību, tāpat zemi rādītāji konstatēti Zviedrijā (17%), Dānijā (19%), Japānā, Honkongā (abās 24%) un Lielbritānijā (27%).
Latvija, kurā reliģijas nozīmīgumu atzinuši 39% respondentu, kopā ar Albāniju, Ungāriju un Luksemburgu dala 101. — 104. vietu 114 pētījumā iekļauto valstu un teritoriju vidū, savukārt Lietuva ar 42% ir 96. vietā.
Savukārt pirmajās desmit vietās ir valstis, kurās reliģijas nozīmi uzsver 98% un vairāk iedzīvotāju. Visaugstāko rādītāju — vairāk nekā 99% — sasniegušas Bangladeša un Nigērija, tad Jemena, Indonēzija un Malāvija.
Pētnieki kā galveno secinājumu uzsver to, ka reliģija daudz būtiskāka ir nabadzīgo nekā bagāto valstu iedzīvotājiem.
Piemēram, valstīs, kurās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir 2000 ASV dolāru (1100 latu) vai mazāk, reliģijas nozīmīgumu atzinuši vidēji 95% aptaujāto. Toties valstīs, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 25 000 ASV dolāru (13 800 latu), reliģiju par svarīgāko savā ikdienas dzīvē uzskata vidēji 47% respondentu.
Tomēr pasaulē joprojām lielākā daļa — vidēji 84% — pieaugušo atzīst, ka reliģija viņiem ir būtiska.
Komentējot aptauju rezultātus, “Gallup” norāda, ka reliģijai nabadzīgajās valstīs ir daudz funkcionālāka nozīme nekā bagātajās, jo tā palīdz iedzīvotājiem tikt galā ar ikdienas grūtībām un cīnīties par izdzīvošanu.
