Latvijā ēnu ekonomika veido 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP) — liecina Austrijas pētnieka Frīdriha Šnaidera un Vācijas pētnieka Andreasa Bīna veiktie aprēķini.
Pētījuma dati liecina, ka visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 2006. gadā — 33,7%, 2007. gadā — 32,5%, bet viszemākais — 31,6% — 2008. gadā.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 2009. gadā Latvijā ēnu ekonomika pieaugusi līdz 31,9%, savukārt šogad tā sasniegusi 32% no IKP.
No 31 Eiropas valsts Latvijā ēnu ekonomika ir sestā augstākā. Vēl augstāka tā ir Lietuvā (32,4%), Turcijā (33,3%), Horvātijā (34,9%), Rumānijā (37%) un Bulgārijā (37,7%). Viszemākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir Šveicē (8,3%), Austrijā (8,7%) un Luksemburgā (8,8%).
Pētījuma dati arī atklāj, ka Baltijas valstu vidū Igaunijā ir viszemākā ēnu ekonomika — 29,9% no IKP. Viszemākais ēnu ekonomikas īpatsvars Igaunijā pēdējo septiņu gadu laikā bija 2008. gadā — 29,6%, savukārt Lietuvā ēnu ekonomika viszemākajā līmenī bija 2003. gadā — 31,9% no IKP.
Eksperti atzīst, ka Eiropas darba tirgus neelastīgums un lielais nodokļu un sociālās sistēmas iemaksu slogs ir divi galvenie iemesli salīdzinoši lielam ēnu ekonomikas īpatsvaram lielākajā daļā Eiropas valstu salīdzinājumā ar ASV. Tomēr mēģinājumi samazināt ar atalgojumu nesaistītas darba izmaksas bija tikai daļēji veiksmīgi un var izraisīt valsts budžeta deficītu.
Lai samazinātu ēnu ekonomiku, viens no politiskajiem risinājumiem ir pievienotās vērtības nodokļa atmaksa par darbietilpīgiem pakalpojumiem, lai stiprinātu stimulu sniegt šos pakalpojumus oficiālajā ekonomikā. Vēl viens risinājums ir atbrīvot ieguldījumus mājsaimniecībās no nodokļiem — norāda eksperti.
Arī palielināti sodi un atklāto pārkāpumu skaits var būt veiksmīgi, īpaši jomās, kas saistītas ar organizēto noziedzību.
Pētnieki norāda, ka jāīsteno efektīvi pasākumi, lai samazinātu ēnu ekonomikas pievilcību, turklāt valsts iestādēm jāstrādā efektīvāk un jāierobežo savtīgie politiķi.
