RAISA PIKŠTEINE
Aizkrauklē
— “Staburagu” lasu kopš tā izdošanas sākuma. Mūsu ģimene bez tā nevar iztikt, tādēļ, kamēr vēl nav jāmaksā par apkuri, redakcijā laikrakstu abonēju visam gadam. Pastniece jau pusastoņos to iemet kastītē — avīzi vienmēr gaidām. Meita ir dzimusi un augusi Aizkrauklē, bet znots ir no Kokneses, tagad abi dzīvo Rīgā un piektdienās, kad atbrauc uz Aizkraukli, arī lasa “Staburagu”, citreiz numurus sakrāju un aizvedu uz Rīgu. Mums viss patīk, izlasām visu — gan informāciju par pilsētu un reģionu, gan par Latviju — ziņas televīzijā un radio var arī neklausīties, jo galvenais ir apkopots. Patīk uzzināt par jaunumiem Aizkrauklē, palasīt par pensionāriem, kultūru, komentārus, interesants ir pielikums “Dzīvespriekam”, īpaši pēdējais numurs. To dodu lasīt arī kaimiņienei. Znots “Staburagā” ievieto sludinājumus, piemēram, ja vajag malku vasarnīcai vai strādniekus, atrast var ātri. Domāju, ka “Staburags” mums ir labākā dāvana.
