Aizvadītās nedēļas galvenais notikums gan valstī, gan katra pilsoņa dzīvē bija 10. Saeimas vēlēšanas, ap kurām rosība nerima ne mirkli. Mani aicināja darboties vēlēšanu iecirkņa komisijā Aizkraukles novada ģimnāzijā, un es labprāt piekritu, tāpēc visu nedēļu biju ierauts šī nozīmīgā notikuma virpulī. Taču valstī netrūka arī citu notikumu.
Nedēļas sākumā pēc Iekšlietu ministrijas priekšlikuma valdība nolēma svītrot no likuma, ka no 1. janvāra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests no Valsts meža dienesta pārņems meža ugunsgrēku dzēšanu. Tas nozīmē, ka vienota ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tomēr nebūs. Par vienota dienesta izveidi runāja jau pirms pieciem gadiem, bet diemžēl mums ir tieksme sagraut visas labās ieceres jau to sākumposmā. Vasarā dega mans mežs, un šāda vienota dienesta palīdzība būtu ļoti noderējusi. Atsakoties no šī dienesta izveides, katra īpašuma glābšana lielākā vai mazākā mērā paliek pašu īpašnieku ziņā.
Trešdien masu mediji informēja, ka Grobiņas un Talsu pašvaldība saņem pirmos Latvijas — Šveices sadarbības programmas līdzfinansētos “Mercedes — Benz Sprinter 516 CDI” skolēnu autobusus. Drīzumā tie jāsaņem arī citām pašvaldībām, tikai skumji, ka tos nepiešķir visām. Protams, vienlaikus visiem jaunus autobusus sagādāt nevar, bet par to diskutē jau daudzus gadus, un šajā laikā varēja arī padomāt, kā nodrošināt pārējās skolas.
Ceturtdien iepriecināja aizsardzības ministra Imanta Lieģa atbalsts Simbolikas, atribūtikas un heraldikas komisijas priekšlikumam atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā izstrādāto goda zīmi par karavīru gūtajiem ievainojumiem. Tas ir apsveicami, tikai ceru, ka šīs goda zīmes vērtību nemazinās tāpat kā ordeņiem, kurus dala pa labi un pa kreisi. Ja goda zīmes piešķirs tiem, kuri tās tiešām būs pelnījuši, tad tas viņiem būs īsts varonības novērtējums, bet, ja nē, tad zaudēs savu nozīmi.
Nedēļas nozīmīgākais notikums bija vēlēšanas, un pirms tām katra partija lielījās ar savu programmu. Uzskatu, ka nevajag cilvēkiem ar tām piebāzt galvu. Es tās nelasīju, bet pārskatīju un secināju, ka viss darīts ķeksīša pēc, tas parāda partiju attieksmi pret mums, vēlētājiem.
Bija noteikts, ka priekšvēlēšanu dienā ne televīzijā, nedz radio, internetā vai presē partiju reklāmu nedrīkst būt, bet, piemēram, Latvijas Televīzija aizliegumu ignorēja. Tas ir pārkāpums, bet kurš to fiksēs? Kamēr netiks piemērotas sankcijas, izmaiņu nebūs.
Piektdien kopā ar pārējiem vēlēšanu komisijas locekļiem Aizkraukles novada ģimnāzijas iecirkni sagatavojām 10. Saeimas vēlēšanām, pārrunājām arī to norisi. Līdz pat vēlēšanām cilvēki iecirkņos varēja iegūt dažādu informāciju, piemēram, par deputātu kandidātu vecumu, izglītību, arī parādsaistībām. Skan gan paradoksāli — tautas kalpi ar parādiem, bet tāda ir realitāte. Teju ik dienu kāds iedzīvotājs pieteicās arī balsojumam mājās. Dzīve šos cilvēkus “sit”, bet viņi tik un tā grib atdot savu balsi, jo uz kaut ko tomēr vēl cer. Protams, mēs varam nebalsot, bet vēlot tomēr paužam savu attieksmi. Kā saka, nevar uzvarēt valsti, bet var vinnēt kauju, tāpēc ir vērts cīnīties par labāku dzīvi.
Sestdien notikušajās 10. Saeimas vēlēšanās cilvēki pie iecirkņa durvīm pulcējās jau pulksten 6.50, un kopš tā brīža visu dienu bija vērojama liela cilvēku aktivitāte. Iepriecināja, ka balsoja ne tikai vecāka gadagājuma cilvēki, bet arī daudz jauniešu, kuriem valsts liktenis ir svarīgs. Vēlēšanas ritēja mierīgi, nebija nekādu īpašu starpgadījumu. Iedzīvotāji ilgi nešaubījās, par ko balsot, viņi visu jau bija izdomājuši. Pēdējais apmeklētājs ieradās divas minūtes pirms vēlēšanu iecirkņa darba laika beigām, taču mūsu, komisijas locekļu, darbs turpinājās. Balsis saskaitījām un dokumentus nodevām tikai ap trijiem naktī. Kopumā ģimnāzijas vēlēšanu iecirknī nobalsoja 1682 cilvēki, seši vēlēja mājās.
Vēlēšanu rezultāti īpaši nepārsteidz, bet, manuprāt, tomēr ietekmēja priekšvēlēšanu reklāmas, kam pakļāvās liela daļa cilvēku. Grūti prognozēt, kāda būs nākotne, vai tie, kurus ievēlēja, vēlēsies kaut ko mainīt. Lai situācija valstī uzlabotos, jāizveido laba darbības shēma visās valsts struktūrās, jāsakārto arī sodu samērojamība, jo nav normāli, ja cilvēks, kurš kaut ko nozadzis, ieslodzījumā pavada vairākus gadus, bet tas, kurš kādu savainojis, tiek cauri sveikā. Līdzīgi ir politikā. Uzlabojumi būs manāmi, kad noziedzies deputāts atzīs savu kļūdu un noliks mandātu. Diemžēl šo procesu nav tiesību kontrolēt tautai, un to valstsvīri uztver kā papildlabumu. Ja deputātu neizdarības dēļ paši iedzīvotāji varētu atsaukt no amata, iespējams, Saeima un valdība tautu kaut mazliet respektētu.
