Izmantojot dažādu valstu zinātnieku veiktos pētījumus, internetā apkopoti tie cilvēku ikdienas ieradumi, kas, mainot indivīda smadzeņu darbību, viņu var novest līdz neveiksmēm un nabadzībai.
Ieradums sevi žēlot. Šis ir pirmais solis ceļā uz nabadzību, jo cilvēks, kurš visu laiku ir neapmierināts un savās likstās vaino likteni un citus, ātri vien zaudē ne tikai apkārtējo līdzjūtību, bet arī interesi — mūžīgo čīkstētāju neaicina uz pasākumiem un neuztic viņam nopietnus pienākumus, jo zina, ka uz viņu nevar paļauties.
Sevis žēlotājs ātri vien zaudē paziņas un vajadzīgos kontaktus, kas indivīdam liedz veiksmīgi veidot karjeru vai iesaistīties interesantos projektos, un viņam atliek tikai kāds zemu atalgots darbiņš necilā vietā.
Ieradums vienmēr un visur ietaupīt. Cilvēkiem, kuri veikalos vispirms pievērš uzmanību nocenotajām precēm, nekad neaizdod naudu, neatstāj dzeramnaudu un cenšas ekonomēt citos gluži vai nepieklājīgos veidos, risks kļūt nabadzīgiem ir visnotaļ reāls. Speciālisti atzinuši, ka šāda taupība liecina nevis par spēju pārdomāti rīkoties ar saviem līdzekļiem, bet gan par neprasmi rast līdzsvaru starp ienākumiem un izdevumiem.
Ieradums visu vērtēt banknotēs. Sociologi ir pārliecināti, ka tie cilvēki, kuri uzskata, ka laimīgi var kļūt tikai ar naudas palīdzību, ir ieprogrammēti nonākt nabadzībā, jo daudzi pētījumi ir pierādījuši, ka, atbildot uz jautājumu par to, kas sniedz laimi, materiālās vērtības uzskaitīt sāk tikai nabadzīgi cilvēki vai indivīdi ar noslieci uz nabadzību, bet patiešām veiksmīgs un pašpārliecināts cilvēks nejūt atkarību no bankas konta.
Ieradums krist panikā, kad beidzas nauda. Ja cilvēks, iedomājoties, ka varētu palikt bez iztikas līdzekļiem, izjūt paniku un uztraukumu, tas liecina par viņā ieprogrammētu nabadzību. Tie, kuri pareizi novērtē naudas nozīmi dzīvē, zina, ka vienu dienu tā var būt, bet otru vairs ne, un tas viņos stresu nerada.
Ieradums tērēt vairāk par ienākumiem. Ja cilvēks raujas divos darbos, lai atmaksātu kredītus, bet tāpat naudas nepietiek un atkal jāņem jauni aizdevumi, lai nokārtotu vecos parādus, ir laiks kaut ko mainīt, jo cilvēks, kurš nespēj sabalansēt savus ienākumus un izdevumus, nekad nekļūs bagāts.
Ieradums darīt lietas, kas nepatīk. Psihologi ir pārliecinājušies, ka tie cilvēki, kuri ik dienas nodarbojas ar lietām, kas viņiem patiesībā nemaz nepatīk, potenciāli ir daudz ticamāki nabadzības upuri, jo, dienu dienā dzīvojot neapmierinātībā un negūstot nekādu prieku no pienākumiem, cilvēks zaudē pašnovērtējumu, un viņu vajā neveiksmes.
Ieradums izvairīties no radiniekiem. Ir psihologi, kuri uzskata, ka tie cilvēki, kuri izvairās no savas ģimenes, esot nolemti nabadzībai, jo ikvienam normālam indivīdam ir jānovērtē ģimenes sniegtais patvērums un atbalsts, kas krīzes situācijās bieži vien ir vienīgais veids, kā no tās izķepuroties.
