Nacionālajā presē un reģionālajos laikrakstos diskutē par to, vai nepieciešams ieguldīt miljoniem latu jauna piena pārstrādes kombināta būvniecībā Latvijā, ja ar šādu biznesu jau nodarbojas vairāk kā 40 piena pārstrādes uzņēmumu. Otra jautājuma daļa — vai piena pārstrādei jābūt zemnieku vai tomēr uzņēmēju rokās?
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra informāciju pašlaik ar piena pārstrādi Latvijā nodarbojas 34 privātie uzņēmumi un piecas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuras pārstrādā aptuveni 7% no kopējā piena produkcijas apjoma Latvijā, un, salīdzinot ar 2007. gadu, pieaugums ir 4,5 procenti.
Sniedz pakalpojumus
Latvijas piensaimniecības tirgus dalībnieki ir piena ražotāji — zemnieki. No visām valstī reģistrētajām zemnieku saimniecībām trešā daļa nodarbojas ar piena lopkopību. Pērn pārstrādei no tām iepirkts 595 000 tonnu piena.
Ar piena savākšanu un realizēšanu nodarbojas arī 32 lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu. To galvenie uzdevumi ir meklēt izdevīgas realizācijas iespējas zemnieku saražotajai produkcijai, nodarboties ar izejvielu sagādi, sniegt dažādus pakalpojumus ekonomiski izdevīgai saimniekošanai.
Nav starpnieks
Piena pārstrādes uzņēmumu vadība kooperatīvus bieži salīdzina ar starpniekiem, taču tas neatbilst patiesībai. Kooperatīvs pieder pašiem zemniekiem, un ar tā palīdzību meklē zemniekam izdevīgākos pakalpojumus, partnerus un iegūto peļņu sadala kooperatīva locekļiem. Nenoliedzami, darbojas arī starpnieki, piedāvājot līdzīgus pakalpojumus, kuri ieinteresēti nopelnīt paši, nevis lai labumu gūtu zemnieki.
Veiksmīgs kooperatīvs vispirms nodrošinās zemniekam samaksu par pienu un tad rēķinās, par cik var pārdot saražoto produkciju, segt uzņēmuma izdevumus.
Diemžēl daudzi piena pārstrādes uzņēmumi meklē pašlabumu, pirmām kārtām samaksājot savus izdevumus, bet zemniekiem to, kas atlicis.
Drošības izjūtu zemniekiem dod tāds kooperatīvs, kas nodrošinātu pilnu piena ražošanas un pārstrādes ciklu, kam piens iegūts kooperatīva biedru saimniecībās, savākts un pārstrādāts kooperatīvam piederošajā ražotnē un gatavā produkcija nogādāta patērētājiem.
Ir, ar ko lepoties
Veiksmīgie Latvijas piemēri ir kooperatīvs “Piena ceļš”, kas 2008. gadā iegādājās Jaunpils pienotavu. Sākumā pienotavā pārstrādāja ap 10 tonnu piena dienā. Sākot darboties jaunajām iekārtām, apjoms ir pieaudzis līdz 70 tonnām dienā. Kooperatīvā domā par attīstību. Patlaban tikai 15% no visas pārstrādātās piena produkcijas paliek Latvijas tirgū. Pārējo eksportē uz Krieviju, ASV, Izraēlu un citām valstīm.
Otrs piemērs — kooperatīvs “Trikāta KS”, kas 2006. gada nogalē kļuva par uzņēmuma “Trikātas siers” akciju kontrolpaketes īpašnieku un šobrīd pārstrādā 30 — 40 tonnu kooperatīva biedru saražotā piena dienā. Līdz ar to ieguvis augstu novērtējumu ne tikai Latvijā. Kooperatīvs ražo klasiskos puscietos, mīkstos, svaigos mazkaloriju, kā arī zilā pelējuma sierus. “Trikātas siers” ir viens no retajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, kurā ražo arī bioloģiskus piena produktus.
Gribētu kā Zviedrijā un Somijā
Līdzīgu piemēru netrūkst arī pasaulē. Dānijas — Zviedrijas piensaimniecības kooperatīva “Arla Food” ar 120 gadu pieredzi gada apgrozījums ir 6,5 miljardi eiro. Tā produkcijas īpatsvars ir gandrīz 80% Dānijas piena produktu tirgus, 15% piena produkcijas tirgus Somijā un 60% — Zviedrijā.
No 2000. līdz 2010. gadam “Arla Food” ir iegādājies piena pārstrādes uzņēmumus Somijā, Nīderlandē un Lielbritānijā. Šobrīd uzņēmums ieņem pirmo vietu arī šo valstu pārstrādāto piena produktu tirgū.
Somijā veiksmīgi darbojas piena pārstrādes uzņēmums “Valio”, kura apgrozījums 2008. gadā bija 1,8 miljardi eiro. To kopīgi pārvalda 15 kooperatīvu, kuri pārstāv vairāk kā 10 000 zemnieku. Tas Somijā ir senākais un lielākais piena pārstrādes uzņēmums, pārstāvēts vairāk nekā 60 pasaules valstīs, kopumā nodarbinot vairāk nekā 4 200 cilvēku. Piecpadsmit piena produktu ražotņu ir Somijā un divas Igaunijā.
