Septembrī Latvijā oficiāli sākusies 12 gadu vecu meiteņu vakcinēšana pret cilvēka papilomas vīrusu. Vakcīna rada antivielas pret tiem vīrusa tipiem, kuri ir biežākie dzemdes kakla vēža izraisītāji, tāpēc poti nereti tā arī sauc — pret dzemdes kakla vēzi. Atbil-stoša vecuma meiteņu vecākus par šādu iespēju informēs ģimenes ārsti, skolās medmāsas tuvākajā laikā saņems informatīvus bukletiņus izplatīšanai.
Vēl šaubās
“Priecājos, ka manai meitai ir tikai vienpadsmit gadu un man šis lēmums nav jāpieņem,” teic kāda māte un vakcīnu vērtē skeptiski, bet godīgi arī atzīst — informācijas ir maz, un īpaši viņa to nav meklējusi. “Kaut kā piesardzīgi izturos pret visiem šiem jautājumiem. Neviens jau nav pārliecināts, kādas ir sekas, kādas tās būs pēc 20 gadiem. Laikam jau daļēji arī bloķēju to informāciju. Varbūt tāpēc, ka negribas ne domāt par iespējamu vēzi,” viņa aizbildinās.
Guna, triju meitu māte, tuvākajā laikā ies gan pie ģimenes ārsta, gan pie ginekologa runāt par šo vakcīnu. Iepriekš arī viņa interesējusies, taču izmaksas bijušas tik augstas, ka interese zudusi. “Vidējai meitai 12 gadu būs novembrī. Līdz tam laikam gribu tikt skaidrībā, ja reiz tā ir noteikta kā obligātā pote. Vieglāk būtu, ja vakcīna nebūtu tik jauna, bet gan gadu desmitiem zināma.” Guna pieļauj, ka liela daļa spriedumos un vērtējumos ir emocijas, nevis racionāli apsvērumi.
Latvijas Infektoloģijas centra Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītājs Jurijs Perevoščikovs teic, ka vēstules ar uzaicinājumu potēties netiks sūtītas. Infektoloģijas centra mājaslapas sadaļā “Imunizācija” atrodami gan ārstniecības personām, gan ikvienam iedzīvotājam noderīgi materiāli, tajā skaitā par vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju. “Tur ir arī bukletiņš, kas būs skolās — bērniem un vecākiem draudzīgs, saprotams,” vērtē J. Perevoščikovs.
Balso “par”
Ginekoloģe Rita Zarembina uzsver: “Neteikšu, ka tā ir panaceja, taču tā ir laba lieta, un mēs ilgi esam to gaidījuši. Es noteikti neesmu pret.” Viņa gan uzsver, ka ļoti liela nozīme ir spēcīgai imūnsistēmai — kā jebkurā vīrussaslimšanas gadījumā. Vakcīna pasargā pret diviem populārākajiem vīrusu tipiem, kuri izraisa dzemdes kakla vēzi. Taču tas nenozīmē, ka sieviete turpmāk nav pakļauta citu vīrusu uzbrukumiem, citas izcelsmes veselības problēmām. Tieši tāpat ir iespējams, ka sieviete nesaslimst, lai arī viņa nav potēta.
Tiekoties pērn vakcinācijas jautājumiem veltītā seminārā, pie kafijas tases žurnāliste Vera Cilka — Menhorna no “Deutsches Arzteblatt” šausminājās, cik maz vāciešu dodas potēties pret gripu, arī pandēmisko. “Mēs esam aizmirsuši, ko nozīmē epidēmijas. Viņi vienkārši par to nedomā,” teica žurnāliste. Viņa esot absolūta vakcinēšanās piekritēja, potējusies pati un visa ģimene. Un, tiklīdz bijis iespējams, aizvedusi arī meitu potēties pret dzemdes kakla vēzi. “Daudziem tas ir ne tik daudz zinātnisku pierādījumu, cik ticības jautājums. Es ticu zinātnei, kas apgalvo, ka vakcīna pasargās,” viņa uzsver.
Pētījumi turpinās
Vakcīnas “Cervarix” ražotāju pārstāve SIA “GlaxoSmithKline Latvia” portālā mammamuntetiem.lv skaidro, ka septiņu mēnešu laikā pēc visu trīs devu ievadīšanas izveidojas augsts antivielu līmenis tieši pret tiem diviem vīrusa tipiem, kuri ir vainojami 70 procentos dzemdes kakla vēža gadījumu. Papildu aizsardzība veidojoties vēl pret trim vīrusa tipiem.
Ginekoloģe R. Zarembina apstiprina, ka visefektīvāk ir vakcinēt meitenes, pirms viņas sāk dzimumdzīvi un kad imūnsistēma nodrošina “aktīvu atbildi” — 10 līdz 26 gadu vecumā.
“Cervarix” efektivitātes un drošības pētījumi notiekot visu laiku — apliecina “GlaxoSmithKline”. Šobrīd vakcīnas zāļu aprakstā iekļauti dati par 7,3 gadiem. Pētījuma dalībniecēm ik pēc sešiem mēnešiem tiekot paņemtas onkocitoloģiskās uztriepes, noteikts specifisko antivielu līmenis asinīs. Balstoties uz šiem antivielu skaita datiem, izveidoti trīs matemātiski modeļi, pēc kuriem tiek prognozētas iespējamās antivielu līmeņa izmaiņas. Visi šie trīs modeļi liecinot par to, ka arī pēc 20 gadiem vakcīnu radītais antivielu līmenis būs ievērojami augstāks par dabiskās infekcijas radīto, līdz ar to revakcinācija nebūšot vajadzīga vismaz 20 gadu.
Pēc statistikas datiem, Latvijā ir 8866 meitenes, kurām ir 12 gadu. Ja ir 13 gadu, valsts apmaksāta pote nepienākas. J. Perevoščikovs teic, ka vakcīnas pasūtītas ar tādu aprēķinu, lai pirmās divas potes pietiek 30 procentiem atbilstošā vecuma meiteņu. “Augustā, septembrī notiek informēšana, apzināšana. Par pirmajiem rezultātiem varēs spriest vēlāk.”
