Lai uzņēmējdarbības attīstībai šajā gadā paredzētā, bet neizmantotā Eiropas Savienības (ES) nauda nezustu, tuvāko nedēļu laikā to paredzēts atvēlēt bezdarbnieku atbalsta programmām. Ja Latvija pilnībā neizmantos tai šogad un nākamgad Eiropas piešķirto naudu, Eiropas Komisija 2012. gadā varētu samazināt turpmāko fondu finansējumu.
Uzņēmēju devums šo resursu apguvē šogad ir bijis ļoti mazs. Astoņos mēnešos ES fondu finansēto projektu realizētājiem izmaksāti vien 34% no plānotajiem 380 miljoniem latu. Protams, naudu nevajadzētu laist garām, bet vai risinājums atdot to bezdarbnieku atbalsta programmām ir labākais? Ko tad darīsim ar apmācītajiem bezdarbniekiem? Darba vietu tāpat nebūs, jo uzņēmēji nav apguvuši viņiem atvēlēto naudu. Turpināsim maksāt par ielu slaucīšanu, pagarināsim “simtlatnieku” programmu? Kārtējo reizi naudu izdalīsim tur, kur nodokļi atpakaļ nenāk. Turklāt lielākā daļa no tiem, kuri mācās valsts apmaksātajos kursos, pēc kāda laika pamet Latviju. Vai šāda naudas pārdale risinās valsts problēmas nākotnē? Tas atgādina priekšvēlēšanu triku, lai iegūtu bez darba esošo balsis. Latvija šobrīd no starptautiskajiem aizdevējiem ir aizņēmusies 4,1 miljardu eiro, lai gan visa šī nauda netiek izmantota. Latvija no aizdevējiem pieprasījusi vēl 200 miljonu eiro. Un par to būs jāmaksā procenti. Tajā pašā laikā Latvija nesteidzas izmantot ES fondu līdzekļus — naudu, kas nebūs jāatdod un par kuru nav jāmaksā procenti. Tas, ka grūtībās nonākušiem cilvēkiem jāpalīdz, ir skaidrs. Bet vai Eiropas naudas dalītāji nevarētu pārskatīt arī savu attieksmi? Zinu daudzus uzņēmējus, kuri ir mēģinājuši rakstīt projektus, bet dažādu apsvērumu, pat sīkumu, dēļ projekti ir “atmesti” atpakaļ. Savukārt tiem, kuru projekti atzīti par labiem, bankas atsaka dot kredītu līdzfinansējumam. Diemžēl līdz šim nav apkopota informācija par ES naudas neapgūšanas iemesliem. Kāpēc atbildīgajās ministrijās nav noskaidrots, kas traucē naudas apguvei, nav novērsti iemesli un atlaisti nekompetentie cilvēki? Arī iepriekšējos gados Latvija bija viena no ES dalībvalstīm, kura apguva vismazāk ES piešķirtās naudas. Vai te ir vainojams latviešu kūtrums vai tomēr nepamatoti augstās prasības, ko bieži vien pārspīlē mūsu ierēdņi?