Diānai Turlajai no jauniešu biedrības “JES” saistībā ar Eiropas brīvprātīgā darba projektu bija iespēja gadu strādāt Čehijā. Diānai ir prieks par visu, ko paveikusi un iemācījusies, un par to, ka beidzot ir mājās.
Iemācās patstāvību un pacietību
Diāna par EBD domāja, vēl mācoties Skrīveru vidusskolā. Jau toreiz šāda iespēja viņai likās vilinoša. Taču pēc tam jauniete iestājās augstskolā — Latvijas Universitātē ekonomistos, un viņai gribējās pabeigt iesākto. Pēc universitātes absolvēšanas Diānai atkal radās šī iespēja, ko viņa veiksmīgi arī izmantoja.
Ko dara brīvprātīgie? Brīvprātīgie mācās un strādā. Tas ir neformālās izglītības projekts, kura laikā ir iespējams sevi pilnveidot visdažādākajās jomās. Diāna stāsta, ka vissvarīgākās lietas, ko nākas iemācīties projekta laikā, ir patstāvība un pacietība. Īpaši sākumā, kad viss liekas tik svešs un nesaprotams, ir nepieciešams laiks, lai adaptētos vidē, izprastu notiekošos procesus, pielāgotos jaunam dzīves ritmam un iemācītos valodu, lai spētu izteikt savu viedokli.
Kāpēc tieši
Čehija?
Čehiju Diāna izvēlējās tāpēc, ka bija dzirdējusi daudz labu atsauk-smju par šīs zemes krāšņumu, skaisto dabu, bagātīgo kultūrmantojumu un tradīcijām. Nekad iepriekš Diāna nebija tur bijusi, tāpēc nolēma pati par to pārliecināties. Diānai gribējās vairāk saprast abu valstu — Latvijas un Čehijas — kopīgās un atšķirīgās iezīmes.
Diānas projekts bija par Silēzijas jauniešu centru Pilzenē. Šis ir tā saucamais open—clubs centrs, tas nozīmē, ka ikvienam interesentam neatkarīgi no sociālās piederības vai minoritātes ir iespēja apmeklēt jauniešu centru. Tajā var spēlēt dažādas spēles, sportot, darboties interešu pulciņos, piedalīties konkursos, pasākumos, pārgājienos. Tieši tas arī bija Diānas darbs — būt kopā ar bērniem un jauniešiem no dažādām sociālajām ģimenēm un palīdzēt organizēt pasākumus, vasarā tās bija nometnes. Viņa bērniem vadīja arī angļu sarunvalodas pulciņu.
Reklamē Latviju
Jau pirmajos mēnešos, kad Diāna aizbrauca uz Čehiju un nedaudz iejutās, viņa noorganizēja kultūras nedēļu, lai centra apmeklētājiem un saviem kolēģiem atklātu Latvijas kultūru un tradīcijas. Diāna atzīst, ka vairākums jauniešu nemaz nezināja, kur ir Latvija un kādā valodā tur runā. Latvijas vēstniecībā Prāgā Diāna dabūja dažādus materiālus un plakātus par Latviju, vēl pastrādāja ar bildēm, latviešu tautas mūziku, dejām, rotaļām, un māte, ciemos braucot, atveda rupjmaizi, lai veiksmīgāk prezentētu savu valsti Čehijā. Diānai viss izdevās ļoti labi, viņa dzirdēja tikai labas atsauksmes. Diāna stāsta, ka daudzi viņas draugi gribēja iemācīties kaut ko latviski. Esot kopā kādā čehu krogā, daudzi jau bija iemācījušies: “Priekā!”.
Draugi arī hokejā
Laikā, kad Diāna strādāja Čehijā, notika pasaules hokeja čempionāta spēle starp Latviju un Čehiju. Viņa nolēma to skatīties kopā ar draugiem, jo tā taču jautrāk! Bet kas gan labs tur var iznākt, ja daudzie čehu fani un viena latviešu fane kopā skatās hokeja spēli! Neraugoties uz skaitlisko pārsvaru, Diānas draugi bija diezgan toleranti un pažēloja viņu Latvijas komandas grūtajos momentos. Arī pēc spēles visi palika labi draugi.
Pati labākā spēle, pēc Diānas domām, bija tā, kad Latvijas izlase spēlēja ar Čehijas izlasi atkārtoti. Tas bija ļoti agri no rīta, bet viņa tik un tā piecēlās un skatījās to kopā ar saviem dzīvokļa biedriem. Viņa atzīst, ka čehi bija ne pa jokam nobijušies par neizšķirto rezultātu, un nākamajā dienā Diāna bija lepna, uzklausot čehu izteikumus: “Nu vispār jau jūs nespēlējat slikti!”.
Tagad Diāna ir mājās. Rudenī ir darba pilnas rokas. Diāna meklē iespēju, kā izmantot savu labo čehu valodas prasmi, un vēlas rast sadarbības iespējas starp čehu un latviešu uzņēmumiem, kas vēlas vai jau darbojas Čehijā, vai vienkārši eksportē savas preces un pakalpojumus uz Čehiju. Viņa labprāt palīdzētu Latvijas uzņēmumiem komunikācijas procesā vai klientu atrašanā.
