“Sējējā” trīs mūsējie
Jau septīto gadu Zemkopības ministrija rīko konkursu “Sējējs”. Rīgā, VEF Kultūras pilī, 24. septembrī notiks konkursa dalībnieku godināšana. Katrā grupā noteiks vienu laureātu, kuru apbalvos ar sudraba medaļu. Pārējie konkursa dalībnieki saņems diplomu un balvu vai subsīdiju. Nominācijai “Veiksmīgais jaunais zemnieks” izvirzīti trīs pretendenti, no kuriem divi ir bebrēnieši — zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” īpašnieks Juris Sprukulis un Raitis Ungurs no zemnieku saimniecības “Atpūtas”. Savukārt konkursa grupā “Rītdienas sējējs — mazpulks” četru pretendentu vidū ir arī Seces mazpulks (vadītāja Astrīda Mencendorfa).
Mainīti noteikumi putnkopjiem
Valdība apstiprinājusi jaunos noteikumus olu piegādei nelielā apjomā. Tajos noteiktas gan higiēnas prasības olu piegādei mazumtirdzniecībai vai uzņēmumam, gan kārtība, kādā izsniedz, pārtrauc un atjauno olu realizācijas atļauju. Šie noteikumi paredzēti putnkopjiem, kuri pārdod dējējvistu, pērļu vistiņu, paipalu, tītaru, zosu, pīļu, baložu, fazānu un irbju olas, ja mājputnu skaits saimniecībā nav vairāk par 350. Līdz šim maza apjoma saimniecība bija ar 50 mājputniem.
Rosina digitalizēt liellopu uzskaiti
Eiropas Savienības dalībvalstīs sākta diskusija par liellopu elektroniskās identifikācijas sistēmas ieviešanu. Būtu nepieciešams elektroniskās informācijas nolasītājs jeb identifikators, kas informāciju nolasītu no elektroniskās krotālijas vai kāda cita informācijas nesēja, piestiprināta pie liellopa. Šāda operatīva datu noteikšana atvieglotu veterinārārstu, pārraugu, ganāmpulku īpašnieku, kautuvju un citu ieinteresētu personu darbu.
Diskusijā par šādas sistēmas ieviešanu iesaistījusies arī Latvija, atbalstot ideju un brīvprātības principu sistēmas izmantošanā. Līdzšinējā prakse elektronisko krotāliju izmantošanā citās valstīs rāda, ka Francija jau šoruden plāno ieviest brīvprātīgu elektronisko identifikāciju, Itālija vēlas, lai tā būtu obligāta, savukārt Dānija elektroniskās krotālijas izmanto kopš šīgada 1. marta un uzsver savstarpējas datus savienošanas nepieciešamību starp dalībvalstīm. Dānijā veiktie aprēķini rāda, ka šādā veidā gadā var ietaupīt vairākus miljonus eiro.
