Nozīmīgākais pārtikas ražošanas nozares pasākums Baltijas valstīs — tā reklamēja 15. starptautisko pārtikas izstādi “Riga Food 2010” aizvadītās nedēļas nogalē.
Daudzo izstādes dalībnieku vidū jau vairākus gadus redzam arī Aizkraukles puses uzņēmumus — “Skrīveru gotiņa” un Sērenes daudznozaru kompānijas “Daugava” ražojumu stendu. Taču — tas arī viss.
Izstādes rīkotāji gan uzsver, ka tā ir domāta uzņēmumiem, kas šobrīd vēlas nostiprināt savu pozīciju tirgū, lai ekonomikas atveseļošanās brīdī būtu spēcīgi, pieprasīti un konkurētspējīgi.
Izstādes pēdējā dienā gan dalībnieku, gan apmeklētāju likās mazāk kā citus gadus. Šķiet, laikā, kad vienīgā iespēja tikt galā ar krīzi ir attīstīt pašiem savu ražošanu, nevis tikai patērēt citās valstīs ražoto, sācies tāds kā stagnācijas periods.
Pie izstāžu halles ieejas bija sastājusies apmeklētāju rinda. Tur reklamēja “Dansukker” cukura sīrupus. Degustācijas trauciņā katrs saņēma kaut ko līdzīgu maizes ķīselim ar putukrējumu. Bija ļoti salds. Mutē kusa. Bet sirdī bija rūgtums. Jo mums vairs nav pašiem sava cukura. Izdevīgāk neražot.
Kāda tirgotāja pie konservēto dārzeņu stenda aicināja izstādes dalībniekus pagaršot citronskābē konservētos gurķīšus ar emocionālu uzrunu: “Atbalstiet, lūdzu, Latvijas preci, citādi tie ķīnieši mūs galīgi izputinās!”.
Nezin vai visā vainojami ķīnieši. Vai tik tādi neesam mēs paši — gan tie, kuri sēž Saeimā, gan tie, kuri viņus tur ievēlēja. Varbūt šoreiz rīkosimies pareizāk?