Ļoti novēlota reakcija — tā profesors dermatologs Jānis Ķīsis teic par ieviesto prasību uzrādīt ārsta izziņu, ja solārija pakalpojumus vēlas saņemt nepilngadīga persona. Beidzot Latvijā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka minimālās higiēnas un nekaitīguma prasības solārijiem.
Nenovērtē risku
“Pats savu muguru jau neredz. Ne vienmēr arī vecāki var adekvāti novērtēt ādas veselību, turklāt nereti kāds jaunveidojums ir slēptā vietā. Nav izpratnes, cik bieži drīkst apmeklēt solāriju, cik ilgi sauļoties un kā to darīt,” raksturo Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, atzinīgi vērtēdama ieviesto prasību pēc ārsta izziņas. To var izsniegt ģimenes ārsts vai dermatologs, novērtējot veselību. Vadlīniju pagaidām neesot, bet, visticamāk, tieši ārsts būs tas, kurš sniegs ieteikumus procedūru biežumam, ilgumam, ja solārija apmeklējums tiks atļauts.
Lai arī sauļošanās solārijā nav ārstnieciska procedūra, tā tomēr ietekmē veselību, tāpēc arī šajā gadījumā varētu atsaukties uz Pacientu tiesību likuma 13. pantu, kas definē nepilngadīgas personas tiesības — līdz 14 gadu vecumam ārstniecība pieļaujama tikai tad, ja viņas likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Tātad arī solārija apmeklējumam līdz 14 gadu vecumam vajadzētu notikt tikai ar vecāku atļauju.
“Savā praksē zinu meitenes, kuras apmeklē solāriju pat divreiz nedēļā, tās ir jaunas meitenes ar novecojušu ādu. Jau 16, 17 gadu vecumā āda kā trīsdesmitgadniecei. 30 gados tā būs kā 50 gados. Otra izplatīta lieta ir pirms kāda noteikta pasākuma strauji iegūt brūnumu, faktiski — apdedzināties. Turklāt starojums iedarbojas kā bioloģiski aktīvs faktors, tas nevar stimulēt tikai imūnsistēmu, tas stimulē visus procesus — arī ļaundabīgus audzējus, vīrusu saslimšanas, infekcijas. Noteikti ir paaugstināts risks, ja ģimenē kādam ir bijusi ļaundabīga saslimšana,” brīdina L. Kozlovska. Pirms apmeklēt solāriju, ārsts palīdzētu izsvērt visus riskus, izvērtēt ādas tipu, izredzes sasniegt kāroto mērķi, tajā skaitā izvēlēto toni. Kādu laiku pēc procedūrām vajadzētu doties pie ārsta, lai pārliecinātos, vai nav novērojamas kādas izmaiņas.
Solārija aizstāvībai
Veselības ministrija informē, ka pētījumi Zviedrijā un Norvēģijā ir pierādījuši: solāriju pakalpojumu popularitāte ir viens no noteicošajiem riska faktoriem, kas var izraisīt ādas saslimšanas. Jauniešu āda ir jutīgāka pret ultravioleto starojumu nekā pieaugušajiem, tādēļ līdzīgi ierobežojumi jau izstrādāti daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Somijā u. c. Paaugstināta riska vecuma grupa ir no 10 līdz 15 gadiem, kad organismā notiek strauji augšanas procesi un aktīvas hormonālās izmaiņas.
Savukārt Marika Ģederte, Latvijas sauļošanās un solāriju asociācijas valdes priekšsēdētāja, jau pērn vērsa uzmanību uz tendenciozu informācijas sniegšanu masu medijos, saucot to par patērētāju maldināšanu. Pērn jūnijā tika publicēts Starptautiskās vēža izpētes aģentūras paziņojums, ka solāriji ir iekļauti “kancerogēnu 1. grupā”, taču šajā pašā grupā esot arī sarkanvīns, sālītas zivis un kontracepcijas līdzekļi.
“Jebkurai precei un pakalpojumam ir jābūt drošam, un nedrīkst maldināt patērētāju, bet apgalvojums “solārijs ir kaitīgs” vistiešākā mērā maldina patērētāju,” lasāms asociācijas mājaslapā www.saulojiesdroshi.lv, kur M. Ģederte publicējusi skaidrojumu “Patiesība par solāriju kampaņu”. Viņa piekrīt, ka nav dūmu bez uguns — pakalpojumu sniedzēju vidū gadās neprofesionāļi, arī paši patērētāji rīkojas riskanti, piemēram, sauļojas solārijā divas reizes dienā, kombinējot to arī ar sauļošanos saulē.
Tajā pašā laikā, kā atgādina M. Ģederte, ar ādas vēzi saslimst cilvēki, kuri nekad nav apmeklējuši solāriju. “Lai efektīvi nostiprinātu imunitāti gripas laikā, es personīgi pat ieteiktu sauļoties solārijā. D vit-amīnam ir nozīmīga loma šūnu labklājībā,” viņa uzsver. Atsaucoties uz “British Journal Of Cancer”, M. Ģederte stāsta par Zviedrijā veiktu pētījumu, ka risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi sievietēm, kuras sauļojas solārijā, ir par 40 procentiem zemāks nekā pārējām. Zems D vitamīna līmenis tiek saistīts ar palielinātu augsta asinsspiediena, augsta cukura līmeņa un metaboliskā sindroma saslimšanas risku pusaudžu vidū.
Nosargāt neatkarību
“Onkologi un dermatologi savu vārdu jau ir teikuši, taču neviens nenosauc psiholoģisko faktoru, atkarības problēmas. Solārijs arī rada atkarību, sekmē fonu visām citām atkarībām — smēķēšanai, alkohola lietošanai,” norāda J. Ķīsis.
“Paskatieties, ko dara Amerikā — vienlīdz stipri biedē gan ar vēzi, gan psiholoģisko atkarību. Tas ir saistīts ar psiholoģisko atkarību — ja kādam galvā ir problēmas, var jau krāsot sevi brūnu, bet jāatceras, ka arī paštonējošie krēmi satur ķīmiskas vielas, kas var izraisīt dažādas alerģijas,” atzīst profesors. Viņš vērtē, ka sabiedrības veselība pasliktinās, populācijā uzkrājas alergēni, kas paaugstina risku.
Viņaprāt, konsultēties ar ārstu, pirms doties uz solāriju, nepieciešams arī pieaugušajiem, ne tikai bērniem.
Onkologs Aleksandrs Derjabo nenoliedz, ka saules starojums mērenās devās cilvēka organismam ir vajadzīgs. Tas aktivē vielmaiņas procesus un stimulē imūno sistēmu. Ultravioleto staru ietekmē ādā veidojas cilvēkam nepieciešamais D vitamīns, kas uzlabo kaulu struktūru. Ir slimības, kuru ārstēšanā saule var labi palīdzēt, piemēram, psoriāzei. Paštonējošos krēmus kā alternatīvu solārijam, ja cilvēks tomēr vēlas būt izteikti brūns, viņš vērtē kritiski. “Esmu to jautājumu uzdevis, dažādās konferencēs tas uzpeld ik pa laikam, bet atbilžu nav. Tāpat ļoti daudz jautājumu ir par saules aizsargkrēmiem. Ja jūs būtu ieguldījis naudu kāda produkta ražošanā, bet izrādītos, ka gluži veselīgs tas nav, vai jūs plaši informētu par šiem rezultātiem? Varbūt tad, kad būs atpelnīta ieguldītā nauda. Solārijs ir labs bizness. Bet tas ir mans personīgais viedoklis,” A. Derjabo piekodina. Viņš ieteic turēties tālāk no jebkādām ķimikālijām, precīzāk — tuvāk dabai.
