Rudens nāk ne vien ar labības kulšanu, pirmo skolas dienu un cāļiem, kuri jāskaita. Četrdesmit piekto gadu Latvijā septembrī notiek Dzejas dienas
No 5. līdz 18. septembrim gan Rīgā, gan reģionos šogad tajās akcentēs dzejas attiecības ar jauniešiem, radot viņos pārliecību, ka dzeju lasīt ir moderni. Nav šaubu — dzeja nepieciešama arī mūsu steidzīgajā laikā, kad pat avīzēs esam iemanījušies izlasīt tikai virsrakstus un apskatīt bildes. Esam kļuvuši pārāk sekli, nemākam ieklausīties viens otrā. Skolā interesēties par dzeju nozīmē darīt ko muļķīgu, pat apkaunojošu.
Rast pirmo kontaktu ar dzeju ir grūti, tāpēc tie skolotāji, kuri paši ir arī dzejnieki, interesi var radīt vieglāk.
Otrs akcents šajās Dzejas dienās būs intimitāte — tuvāks kontakts ar dzeju un tās radītājiem. Vairs nebūs lielā masu pasākuma pie Raiņa pieminekļa Rīgā, Esplanādē, bet gan vairāki sarīkojumi novadu centros. Trešais uzsvars — ciemiņi. No 16 valstīm Latvijā ieradīsies 23 viesi, īpaši daudz no Japānas. Varbūt šis gads varētu būt tāds kā lūzuma posms ieilgušajā dzejas un prozas komercializēšanā, kad grāmatnīcās “izķēra” tikai kriminālromānus, tenku un intrigu apkopojumus, bet par dzejas grāmatām atcerējās vien bibliotēkas un skolas, sveicot absolventus. Savu dzejoļu krājumu dzejniekam par saviem līdzekļiem nākas izdot mazā metienā, necerot uz lielu pieprasījumu. Esam aizmirsuši, ka dzeja ir barība dvēselei. Nepaēdusi tā skaļi kliedz. Vai šajā septembrī dzeja atnāks pie katra no mums?
Liela loma dzejas popularizēšanā ir valsts nostājai, vietējo pašvaldību atbalstam Dzejas dienu pasākumu organizēšanā, aicinot piedalīties dzejniekus. Piemēram, Rēzeknes centrālā bibliotēka pat izdevusi ikgadējo almanahu, kurā apkopoti labākie vietējo latviešu, latgaliešu un krievu autoru dzejoļi. Sasparojusies arī Latvijas Rakstnieku savienība, kopā ar citām organizācijām izveidojot “Literatūras gada balvu 2010”, kura, kā iecerēts, kļūs par prestižu apbalvojumu un sekmēs lielāku gan dzejnieku, gan viņu darbu cienītāju aktivitāti.
