Pastnieki šogad piegādā ne tikai pasta sūtījumus, presi un pensijas, bet, kam nepieciešams, atved arī veļas pulveri, apsveikuma kartīti, zeķes un citas saimniecībā un sadzīvē noderīgas lietas. Paredzams, ka tur-pmāk pastnieki tirgos preces vēl aktīvāk, jo no tā būs atkarīga viņu alga.
Visvairāk pērk laucinieki
Nu jau ilgāku laiku pastnieku pienākumu klāsts papildināts ar dažādu preču pārdošanu. “Staburaga” aptaujātie pastnieki teic, ka pieprasītākās esot saimniecības preces un visbiežāk šādu pakalpojumu izmanto pensionāri. Ja veikals tālu, bet pilsētā nokļūt var tikai ar sabiedrisko transportu, iespēja nepieciešamo saņemt mājās daudziem ir vērā ņemams atbalsts.
“Esmu apmierināta ar šo iespēju, es parasti pasūtu krustvārdu mīklu žurnālus, aploksnes, markas, arī sēklas. Pastniece mums ir ļoti laba, atsaucīga,” stāsta pensionāre Vija Lejiņa no Staburaga pagasta. “Tā kā dzīvoju četrus kilometrus no pagasta centra un veikala, sadzīves preces un pārtiku parasti pērku autoveikalā, kas manas mājas tuvumā piestāj divreiz nedēļā.”
Preču saraksts nekārdina
Pastniece no Jaunjelgavas novada Maija Pavļukeviča stāsta un arī citi pastnieki piekrīt, ka sākumā iedzīvotāji uz pirkšanu nemaz tik naski neesot bijuši. “Kamēr cilvēki pierod pie tā, ka var ko nopirkt, paiet laiks,” atzīst Pavļukevičas kundze. “Lielākajai daļai pircēju ir svarīgi preci apskatīt, aptaustīt, pasmaržot, un tikai tad viņi ir gatavi iegādāties. Preci vienkārši nosaucot, nevienu īpaši ieinteresēt nevar.”
Šī iemesla dēļ pastnieki ņem līdzi preču paraugus. Visas, kas ir pārdošanā, protams, paņemt nevar, bet pieprasītākās lietas saliek kastēs, un tad pircēji var apskatīt un izvēlēties, kas kuram tīk. “Gadās, ka preces izcilā, bet neko nenopērk,” teic Maija Pavļukeviča. “Cilvēkiem nereti svarīgs pats pirkšanas process, iespēja parunāt. Preču klāsts jāmaina, cilvēki ikreiz vēlas redzēt ko jaunu.” Visvairāk pērkot veļas pulveri, zeķes, ziepes, pastmarkas, aploksnes, sveces, iecienīta arī “Dzintara” produkcija, īpaši smaržas.
Vasarā “topā” mušpapīrs un pretodu līdzekļi
Aptaujātie pastnieki apgalvo, ka visvairāk šādi iepērkas laucinieki. “Tomēr arī pilsētnieki šo to nopērk, galvenokārt telefonsakaru atjaunošanas kartes, aploksnes un markas,” stāsta Pļaviņu puses pastniece, kura vēlējās palikt anonīma. “Sākumā domāju, kā tikšu galā ar šiem papildu pienākumiem, tomēr nav tik traki. Kad sāku pārdot, īpaši lielas intereses nebija, cilvēki par precēm ieinteresējās, tikai tās apskatot, tāpēc ņemu līdzi. Preču sarakstus cilvēki tikpat kā nepēta. Nule pieprasītākās bija kancelejas preces — klades, burtnīcas, rakstāmpiederumi, vāciņi. Vasarā “topā” bija pret-odu līdzekļi, darba cimdi, mušpapīrs. Cilvēki parasti pērk un pasūta sezonai aktuālākās un nepieciešamākās lietas.”
Cik pārdos, tik nopelnīs
Augusta sākumā medijos izskanēja informācija, ka, lai vairotu “Latvijas pasta” ieņēmumus un izveidotu stimulējošu pastnieku darba samaksas sistēmu, no šīgada septembra komersantiem, kas pārdod dažādas preces, piedāvāta iespēja izmantot pasta nodaļu un pastnieku tīklu. “Plānojam ieviest stimulējošu samaksu, kas saistīta gan ar sniegto pakalpojumu kvalitāti, gan apjomu,” informē Aivars Veiss, “Latvijas pasta” valdes priekšsēdētājs. “Pasta nodaļās un pastnieki varētu pārdot katalogu preces. Faktiski mēs pasta nodaļas padarām par mazumtirdzniecības ķēdi.”
“Līdz šim pastniekiem bija “cietā” alga, bet ir plānots šo sistēmu mainīt, un turpmāk samaksu aprēķinās par gabaldarbu. Jo vairāk izdarīs un pārdos, jo lielāka būs alga,” stāsta Agija Tērauda, “Latvijas pasta” sabiedrisko attiecību speciāliste. “Patlaban projektu izstrādā, tas jāpārbauda un tad jāievieš praksē. Nevar pateikt termiņu, kad tas būs, taču noteikti būs.”
Vairāki pastnieki, kuri nevēlējās publiski atklāt savu vārdu, stāsta, ka pienākumi ir palielinājušies, bet alga gan palikusi tāda pati. “Ar pārdošanu neaizraujos. Jau tagad neiznāk laikus beigt darbdienu, nav laika pārdot,” stāsta kāda pastniece. “Nezinu, kāda alga būs tad, kad mainīs atalgojuma sistēmu.”
