6. numurs 10. Saeimas vēlēšanās ir Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Ar visiem pa labam — tā īsumā varētu pārfrāzēt to, ko domā ZZS, sakot, ka “Saeimā esošajām partijām ZZS ir bijusi zināma garantija, ka tā spēj strādāt pozīcijā un veidot sadarbību uz kompromisiem, nevis pretnostatījumiem”.
ZZS nekad nav darbojusies Saeimas opozīcijā, un tās atslēga vienmēr veiksmīgajos centienos sadarboties ar pozīciju, pēc analītiķu domām, esot ZZS premjera kandidāta Aivara Lemberga ietekme.
Bezpartijiskie un staigātāji
ZZS izveidojās 2002. gadā, pirms 8. Saeimas vēlēšanām apvienojoties Latvijas Zemnieku savienībai un Latvijas Zaļajai partijai.
Kāpēc būtu jābalso par ZZS? “Uz šo jautājumu vēlētājs atbildi daļēji var saņemt Zaļo un Zemnieku savienības 10. Saeimas priekšvēlēšanu 4000 zīmju programmā. Kāpēc tikai daļēji? Lai pilnībā realizētu programmu, ZZS ir jāsaņem vēlētāju mandāts vismaz 51 pārstāvim Saeimā,” savā mājaslapā raksta ZZS.
Šogad ZZS sarakstu augšgalos likusi arī bezpartijiskus kandidātus — piemēram, Vidzemē ar pirmo numuru startē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Latgalē — Daugavpils eksmērs Rihards Eigims, kurš esot jau teicis, ka varētu iestāties Latvijas Zemnieku savienībā.
ZZS sarakstā netrūkst arī tādu biedru, kuriem šī nav pirmā partija. Piemēram, Viola Lāzo, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Klaužs, Imants Kalniņš. Vairs nekandidēs deputāts Pauls Putniņš, Vilnis Edvīns Bresis un Leopolds Ozoliņš.
ZZS uz 10. Saeimas vēlēšanām nāk ar saukli “Saimnieki savā zemē”. A. Lembergs, lai arī viņš nekandidē un ir vien premjera kandidāts, medijos kā ZZS viedokļa atspoguļotājs tiek citēts teju biežāk nekā paši kandidāti, un viņš, līdzīgi kā Andris Šķēle, uzsver, ka Latvijai jākļūst par izcilu mazu ekonomiku.
Grāmatu varoņi
To, ka ar A. Lembergu un ZZS saistītu skandālu un krimināllietu ir vairāk nekā pietiekami, lai iznāktu interesanta lasāmviela, pierādījis žurnālists Lato Lapsa. Viņš izdevis rokasgrāmatu “Kā nozagt miljardu” un uzņēmies atbildību par interneta vietni Rokasgramata.com, kurā ik dienu tiek publicēta A. Lembergu un viņa radus kompromitējoša informācija. Materiāli, dokumenti, kontu izdrukas, visticamāk, ņemtas no krimināllietas, kurā izskata A. Lemberga saistību ar milzīga apjoma naudas atmazgāšanu un krāpšanos.
2007. gada sākumā Latviju pāršalca ziņa, ka atrasti dokumentāli pierādījumi gadiem klīdušajām baumām, ka Latvijas politiķi saņem maksājumus no Ventspils uzņēmumu melnās kases. Ģenerālprokuratūra bija ieguvusi pierādījumus par politiķu uzpirkšanu. 2007. gadā amatnoziegumos, kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā tika apsūdzēts un uz laiku apcietināts Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A. Lembergs. Ģenerālprokuratūras rīcībā pēc vairākām kratīšanām A. Lemberga un ar viņu saistītu personu dzīves un darba vietās bija nonākuši arī dati par Ventspils uzņēmumu “melno kasi”, no kuras 2001. — 2006. gadā veiktas skaidras naudas izmaksas politiķiem, kopumā aptuveni septiņi miljoni ASV dolāru.Tikai pēc tam, kad 2008. gadā tiesai tika nodoti A. Lemberga krimināllietas materiāli, bija iespējams iegūt vairāk informācijas par “melno kasi”. Šifrētie dati par naudas izmaksām ļauj pietiekami labi nojaust dažus tās saņēmējus — nozīmīgākās Latvijas politiskās partijas un pazīstamus politiķus, tomēr līdz šim neviens nav atzinis naudas saņemšanu no A. Lemberga un viņa kontrolētajiem Ventspils uzņēmumiem.
Par maksājumu esamību, iespējams, liecināja arī Induļa Emša gadījums. 2007. gada augustā parādījās ziņas, ka Saeimas prezidija priekšsēdētājam Indulim Emsim varētu tikt uzrādīta apsūdzība par nelikumīgu naudas pieņemšanu. Pēc mēneša I. Emsim uzrādīja apsūdzību par nepatiesu liecību sniegšanu saistībā ar 2006. gadā
I. Emsim Ministru kabineta telpās nozagtajiem 10 tūkstošiem ASV dolāru skaidrā naudā. I. Emsis sākumā pinās paskaidrojumos, tad atzina, ka sniedzis nepatiesas liecības un samaksāja sodu — 5040 latu. Kriminālprocess tika izbeigts. I. Emsis noliedza savu vainu un atkāpties negatavojās, ko atbalstīja viņa partija ZZS, tomēr pēc skandāla I. Emsis lielo politiku pameta, taču joprojām darbojas Latvijas Zaļajā partijā.
Balso svītrojot
Vismaz vienu laikraksta numuru varētu pierakstīt, ja izmantotu portāla kandidatiuzdelnas.lv informāciju. Portāls atgādina par balsu pirkšanas skandālu 2009. gada vēlēšanu dienā. Ogres vēlēšanu komisija vērsās Drošības policijā par iespējamu balsu pirkšanas gadījumu, jo bija saņemta sūdzība no Ogresgala pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas par aizdomām, ka ZZS pārstāvji pērk balsis par šņabi un naudu, un koncertu ieejas biļetēm. TV3 raidījums “Nekā personīga” bija fiksējis, ka vēlētāju balsis Ogrē vervētas nekaunīgi un atklāti. Galvenais mērķis bija gados jauni vēlētāji, kuriem pret balsojumu par ZZS piesolīta biļete uz šovu ar dīdžeja ATB piedalīšanos Ogres estrādē. Ziņu aģentūra BNS rakstīja, ka tie bija trīs jaunieši aptuveni 25 gadu vecumā, kas vēlētājus pierunājuši balsošanas urnā mest ZZS vēlēšanu biļetenu, kurā izsvītroti visi tajā esošie kandidāti ar diviem izņēmumiem — spēkavīru Agri Kazeļņiku un Rolandu Milleru. Uzpirkti vismaz 15 cilvēku, pārsvarā jaunieši. Izdevās pieķert izpildītājus, organizētājus — ne. A. Kazeļņiks Ogres novada domē netika ievēlēts, R. Millers ievēlēts kā vienīgais ZZS pārstāvis.
2007. gada aprīlī Latvijas Televīzijas žurnālists Jānis Domburs raidījumā “Kas notiek Latvijā?” publiskoja 1999. gadā noslēgtu slepenu vienošanos starp Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) un Ventspils uzņēmēju grupu. Dokumentā LSDSP apņēmās nesadarboties ar Tautas partiju, pretī saņemot nedeklarētu 70 tūkstošu latu ziedojumu, kā arī pozitīvu publicitāti Ventspils uzņēmēju grupai piederošajos medijos. Vienošanās parādīja, kā 90. gadu beigās Latvijas politikā tika pirkta ietekme, kā arī Ventspils uzņēmumu un tos pastarpināti kontrolējošā Ventspils mēra patieso ietekmi uz Latvijas politiku. Viņš apgalvoja, ka līgumi slēgti arī ar citiem politiskajiem spēkiem, kuri līdz šim to nolieguši. Sabiedrībai tika atklāta arī laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” redakcionālā atkarība no Ventspils uzņēmumu grupas.
Amatā neapstiprina
Drīz pēc grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” (nesankcionēti noklausītu telefona sarunu atšifrējumi, kuros Tautas partijai pietuvinātais Andris Grūtups un viņa advokātu biroja pārstāvji risina sarunas ar Latvijas tiesu sistēmas un citām valsts amatpersonām; sarunas liecināja par politiskās varas un biznesa elites ciešajām saitēm un tiesnešu neētisku rīcību) publicēšanas pēc pašu vēlēšanās no amata aizgāja Rīgas apgabaltiesas tiesneši Valdemārs Šubrovskis un Zaiga Vrubļevska. 2006. gada nogalē Z. Vrubļevsku Satversmes tiesas tiesneša amatam bija virzījusi ZZS. Viņa iepriekš vairākkārt bija pieņēmusi spriedumus ar Ventspils mēru A. Lembergu saistītās lietās, kas vēlāk augstākās instances tiesās tika atcelti. Pret Z. Vrubļevsku tika ierosināta disciplinārlieta, un viņa savu kandidatūru atsauca.
A. Lemberga ietekmi izgaismo arī vairāku augstu amatpersonu (ne)ievēlēšana amatā. Piemēram, 2009. gada nogalē Saeima Augstākās tiesas tiesneša amatā neiecēla Māri Vīgantu, lai gan viņa kandidatūru bija atbalstījusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Saeimas Juridiskā komisija. Šis ir ļoti rets gadījums, kad Saeima neapstiprina amatā tiesnesi, nepaskaidrojot šāda balsojuma motīvus. M. Vīgants bija viens no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešiem, kurš pieņēma lēmumu par drošības līdzekļa — apcietinājuma — piemērošanu A. Lembergam 2007. gadā.
Maizīša faktors
Jānis Maizītis ģenerālprokurora amata pienākumus ir pildījis divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Pirmo reizi ģenerālprokurora amatā J. Maizītis tika ievēlēts 2000. gadā. Otro reizi ar milzīgu pretestību amatā tika pārvēlēts 2005. gadā. Trīs mēnešus pirms pilnvaru termiņa beigām Ventspils uzņēmumiem pastarpināti piederošā “Mediju nama” laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze” sāka mērķtiecīgu publikāciju sēriju pret J. Maizīša pārvēlēšanu (īpaša sadaļa avīzē ar nosaukumu “Maizīša skandāls”, telefona numurs ar uzsaukumu ziņot par kādiem prokurora pārkāpumiem). Pretestība J. Maizīša pārvēlēšanai bija saistīta ar divām vērienīgām korupcijas lietām, ko tobrīd izmeklēja prokuratūra — digitālās TV skandālu, kā arī izmeklēšanu par A. Lemberga saistību ar Ventspils uzņēmumiem. Toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga komentēja, ka J. Maizīša atkārtotu ievēlēšanu “mēģina novērst kādi Latvijā ietekmīgi spēki”. Sabiedrības spiediena rezultātā J. Maizītis tika pārvēlēts ar 74 deputātu atbalstu.
Tieši pēdējā termiņa laikā Ģenerālprokuratūras darbs ievērojami pavirzījās uz priekšu tā sauktajās lielajās lietās: Jūrmalgeitas iztiesāšanā, digitālās TV lietas izmeklēšanā, Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā. Vislielākie prokuratūras panākumi saistīti ar krimināllietām, kur viens no apsūdzētajiem ir arī Ventspils mērs A. Lembergs. Arvien skaļāk par valsts nozagšanu sāka runāt augstas amatpersonas, kuras norādīja, ka Saeimas lēmumi, iespējams, tikuši ietekmēti. J. Maizīša pilnvaras beidzās 2010. gada 11. maijā. Gada sākumā J. Maizītis apstiprināja, ka piekristu kandidēt trešajam termiņam. 2010. gada martā AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izvirzīja viņa kandidatūru Saeimas balsojumam, bet, neraugoties uz visu partiju solīto atbalstu, J. Maizītis netika ievēlēts. Par ģenerālprokuroru pēc triju mēnešu pauzes Saeimā bez kavēšanās tika apstiprināts virsprokurors Ēriks Kalnmeiers. Fakts, ka lielākā daļa deputātu meloja par savu atbalstu J. Maizītim, apliecināja, ka Saeimas balsojumu ir ietekmējušas slēptas intereses.
Politologi un žurnālisti atzina, ka balsojums par J. Maizīti bijis principiāls jautājums, lai parādītu, kam ir ietekme lēmumu pieņemšanā valstī.
