Kāds laikraksta lasītājs no Kokneses vēstulē “Staburaga” redakcijai raksta, ka gan dārzā, gan mežā kokiem un krūmiem novērojis īpaši garus jaunos dzinumus. Acīmredzot karstā un mitrā vasara veicinājusi pastiprinātu augšanu. Viņš nobažījies par to, vai augu saknes spēs pienācīgi apgādāt ar barības vielām tik kupli izaugušo virszemes daļu un vai gaidāmajā aukstajā ziemā augi neaizies bojā?
“Plūmēm, ābelēm, upenēm, citiem augļukokiem un krūmiem jaunie dzinumi dažviet ir garāki par metru, savvaļā augošajiem pūpolkokiem — divtik. Atceros 1941. gadu, kad arī garās un aukstās ziemas dēļ bojā aizgāja teju visi augļukoki. Vai jaunie dzinumi būtu jānozāģē vai jāatstāj, riskējot pavasarī koku vai krūmu atrast nosalušu?” jautā vēstules autors.
Sandra Ozola, daiļdārzniecības un dārzkopības speciāliste no Preiļu novada, teic, ka uztraukumam nav pamata. Koks vai krūms pats spēj sevi regulēt, un, ja kādi dzinumi arī apsals, viss augs tāpēc bojā neaizies. Izvēloties komplekso mēslojumu, ar ko bagātināt augu rudenī, svarīgi būtu pievērst uzmanību tā iesaiņojumam. Slāpekļa, kas nepieciešams zaļās masas veidošanai, sastāvā noteikti jābūt vismazāk, var pat vispār bez tā iztikt. Toties nozīmīgs ir kālijs un fosfors, kas palīdz augam nobriest un sagatavoties ziemai.