Kurzemes pusē jau sākusies un pakāpeniski uz valsts austrumu pusi virzās meža dzīvnieku vakcinācijas akcija pret trakumsērgu. Vakcīnu izvietošana Latvijas mežā turpināsies līdz
8. oktobrim. Plēsēju skaita regulēšana jāuzņemas medniekiem. Vakcīnu izvietošanu pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pasūtījuma veic mazās aviācijas lidmašīnas. PVD šo akciju divas reizes gadā, pavasarī un rudenī, rīko kopš 2005. gada.
Stingri brīdina neaiztikt
Meža dzīvnieku vakcinācijai tiek izmantota novājināta trakumsērgas vīrusa SAD B 19 celmu saturoša vakcīna “Fuchsoral”, kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē. To izvieto vienmērīgi — 20 līdz 25 vakcīnas uz kvadrātkilometru apdzīvotu vietu tuvumā. PVD aicina iedzīvotājus, kuri pamanījuši vakcīnu — brūnganu kubiņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti — neaiztikt, jo meža dzīvnieki tad sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.
Vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar to (briketes iekšpusē tā ir šķidra) un tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. PVD aicina pieaugušos par to informēt un brīdināt arī bērnus.
Lai gan vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, dzīvnieka, kurš to būs apēdis, veselība apdraudēta netiks.
Vakcīna ir izstrādāta īpaši lapsām un jenotsuņiem, savukārt par mājas dzīvnieku vakcinēšanu jārūpējas viņu saimniekiem, vienu reizi gadā vakcinējot pret trakumsērgu savu suni vai kaķi.
Trešdaļa saimniecību nepotē
Mājdzīvnieki, visbiežāk suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais slimības profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija. Taču PVD pārbaudes liecina, ka katrā trešajā no pārbaudītajām dzīvnieku novietnēm saimnieki suņus un kaķus nebija vakcinējuši.
Trakumsērgas izplatība Latvijā pakāpeniski turpina samazināties. PVD 2010. gadā veiktās pārbaudes liecina, ka trakumsērgas gadījumu skaits, salīdzinot ar 2009. gada šo pašu periodu, ir samazinājies par 70 procentiem. Savukārt, salīdzinot ar 2005. gadu, kad PVD sāka meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu, šīs slimības gadījumu skaits samazinājies septiņas reizes. 2005. gadā tika konstatēts 421 dzīvnieku saslimšanas gadījums, 2009. gadā to bijis 69, bet 2010. gada septiņos mēnešos — 15 gadījumu. Lielākā daļa no saslimušajiem bijuši meža dzīvnieki — pārsvarā lapsas un jenotsuņi.
Ieteic rīkot īpašas lapsu medības
Redzot uz autoceļiem daudzos sabrauktos dzīvniekus, šķiet, ka lapsu un jenotsuņu skaits ir visai prāvs. Dzirdēti arī mednieku viedokļi, ka trakumsērga veikusi dabisko atlasi, bet tagad plēsēju skaits vairojas.
Dienvidkurzemes virsmežniecības inženieris Gunārs Freimanis, kurš atbildīgs arī par medību saimniecību, vērtē, ka lapsu un jenotsuņu skaits, vismaz Kurzemē, ir visai stabils un piecu gadu laikā kopš vakcinācijas sākuma kopumā nav palielinājies. “Protams, dažās vietās plēsēju var būt vairāk. Cilvēki spriež pēc tā, ko patlaban redz — lapsas ved mācībā šīgada metienu, tāpēc šķiet, ka viņu ir daudz. Drīz vien skaits stabilizēsies,” viņš uzskata.
Kuldīgas un Saldus pusē vairāki mednieku klubi oktobrī un novembrī rīkošot medību seminārus, lai samazinātu lapsu un jenotsuņu skaitu. Medību speciālists iesaka visiem mednieku kolektīviem savos plānos iekļaut arī īpašas lapsu medības ar dzinējiem. “Tikai medījot iespējams samazināt plēsēju skaitu. Jenotsuņi kā mūsu faunai sveši būtu bez žēlastības izskaužami, īpaši tādēļ, ka tie paši slimo ar kašķi un izplata to citu meža iemītnieku vidū,” teic speciālists.
Kopš kažokādām vairs nav noieta, mednieki neesot ieinteresēti plēsējus šaut. “Cik ir dzirdēts, ka mednieki stāsta: sēdēju uz buku vai briedi, lapsa visu laiku riņķī vandījās, bet neiešu jau izjaukt medības,” teic G. Freimanis.
Vakcinēšanas kampaņu pret trakumsērgu inženieris vērtē atzinīgi. “To taču var apēst arī vilki, mežacūkas un āpši, tādējādi pasargājoties no sērgas.” Viņš norāda, ka noteiktu laiku pēc vakcīnas izkaisīšanas PVD atkal noteiks pārbaudāmo lapsu un jenotsuņu skaitu un par viņa piegādi medniekiem samaksās. Iepriekšējās vakcīnas iedarbības pārbaudei par katru plēsēju maksāti deviņi lati.
