“Brīvdabas izrādes “Tas trakais “Bellaccord” šovs” laikā Aizkraukles novada estrādē bija jūtama kūtsmēslu smaka. “Oranžā kora” dziedātājas, noejot no skatuves, ar roku aizspieda degunu,” “Staburagam” stāsta kāda lasītāja.
Rūpnīca: neesam vainīgi
“Kāpēc Aizkrauklē reizēm tā smird? Kāpēc mums jāelpo tāda smaka?” jautā vairāki citi lasītāji.
Daļa iedzīvotāju izteikuši viedokli, ka smaka nāk no jaunās rūpnīcas “Jeld — Wen” Aizkraukles pagastā. Tās pārstāve noliedza, ka rūpnīca piesārņotu gaisu: “Mēs paši reizēm turam ciet logus, jo apkārtnes gaiss smird,” viņa sacīja.
Uz lauka izved šķidrmēslus
Izrādās, smaka reizēm nāk no Aizkraukles pagasta “Palejkalnu” govju fermas puses. Fermas īpašniece Silvija Miščenko skaidro, ka smaka Aizkrauklē ir tad, kad uz lauka izved šķidrmēslus un vējš pūš pilsētas virzienā. “Ministru kabineta noteikumi atļauj uz lauka izvest šķidrmēslus, un mums tas ir jādara, lai mēslotu pļavas. Ja nemēslosim pļavas, slikti augs zāle, bet tā ir vajadzīga govju barībai. Visi grib dzert pienu, bet to nevar iegūt bez govju barošanas un smakas. Daudzi govi nemaz nav redzējuši un domā, ka fermā ir kā istabā,” stāsta Silvija Miščenko. “Šķidrmēsli ir ideāls mēslojums — dabisks, bez mākslīgām ķīmiskām vielām. Bieži vien ķīmisku piesārņojumu mēs nejūtam, jo tas ir bez smaržas, bet organiskie mēsli vienmēr smirdēs.”
Zālei dabiskas
barības vielas
“Palejkalnos” ir ap 400 liellopu un zeme ap 200 hektāru platībā. Visas pļavas uzreiz nemēslo, bet pakāpeniski, jo nav tik daudz vircas. Pirmo reizi — pavasarī, tad pēc Jāņiem, kad nopļauta zāle un jāataudzē atāls. Pagājušajā nedēļā un šonedēļ arī vircu veda uz pļavām, lai varētu izaudzēt labu rudens atālu. “Minerālmēslus uz lauka nekaisām, mums ir laba, dzīva zeme, un šķidrmēslos ir visas zālei vajadzīgās vielas,” uzsver Silvija Miščenko. “Virca sasūcas zemē, un gaiss vairs nesmird. Citreiz vedam arī naktī, lai mazāk traucētu pilsētniekiem. Arī karstajā laikā nevedām. Visi zemnieki uz lauka ved vircu, tomēr to nejūt, jo saimniecības ir tālāk no pilsētas. Mūsu saimniecība ir tuvu, tādēļ pilsētā reizēm ir smaka. Mums saka, lai mēs ņemam vērā vēja virzienu un vedam tikai tad, kad vējš nepūš pilsētas virzienā, bet vēja virziens taču mainās, un mums ir jāveic ikdienas darbi tad, kad ir piemēroti laika apstākļi — ne vienmēr var uzbraukt uz lauka, pēc lielajiem lietiem traktors izdangā ceļus un stieg zemē. Citreiz vispār nav iespējams uz lauka uzbraukt.”
Ja iepriekš pabrīdinātu, nevestu
Pirms pāris nedēļām “Palejkalnos” bija ieradies arī Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes kontroles daļas darbinieks, lai konstatētu, no kurienes nāk smaka, jo cilvēki sūdzējušies arī šai iestādei. “Parādīju žurnālu — reģistrējam visas izvestās kravas, darām to, kas ir atļauts. Strādājam no sirds, darbs ir smags, tādēļ ir rūgtums, ja cilvēki mūs nesaprot un pārmet, ka mēs viņiem traucējam dzīvot. Ko tad mums darīt — vai slēgt fermu?” jautā Silvija Miščenko. “Ne jau katru dienu vedam šķidrmēslus. Ja arī vējš pūš uz pilsētu, mēs taču nevaram regulēt vēju.”
Varbūt vircu varētu nevest koncertu laikā? “Ja mani iepriekš būtu pabrīdinājuši, nevestu. Kultūras darbinieki jau iepriekš varētu paziņot, kad būs koncerts, jo ikdienas darbu steigā nav laika izsekot visam kultūras pasākumu plānam,” saka “Palejkalnu” īpašniece.
