Gandrīz pēc piecu mēnešu nesekmīgiem pūliņiem sagaidīt jelkādu valsts iestāžu palīdzību tomēr ceturtdien, 26. augustā, uz dzimteni izdevies pārvest Polijā smagi cietušo un komā guļošo jauno vīrieti Aivi. Viņa liktenis nebija vienaldzīgs Aizkraukles slimnīcas ārstiem un viņu Lietuvas kolēģiem, kuri pēc mātes palīdzības sauciena steidzās bezpalīdzīgo vīrieti brīvprātīgi, pašu spēkiem un līdzekļiem atgādāt uz Latviju pie ģimenes. Māte un tuvinieki asarām acīs sagaidīja Aivi mājās un pateicās visiem. Ieelpojot Latvijas gaisu, Aivis esot atvēris acis — laikam sajutis, ka beidzot ir mājās.
Valsts atteica palīdzību mātei
Kopš šīgada 17. aprīļa 34 gadus vecais latvietis Aivis gulēja komā Polijas slimnīcā. Jaunais vīrietis ārvalstī smagi cieta autoavārijā, pēc kuras nonāca komā un viņu sāka aprūpēt poļu ārsti. Aivis tikai 11. aprīlī bija ieradies Polijā, lai strādātu šīs valsts firmā “MTK Construction” par celtnieku — būvētu poļiem olimpisko centru. Pēc pirmās palīdzības sniegšanas un vairākām operācijām Polijas klīnikas ārsti uzstājīgi pieprasīja Aivja mātei Dainai Krastiņai beidzot pārvest savu dēlu uz Latviju.
Vairāk nekā četrus mēnešus Aivja māte bija izmisumā, jo nespēja saviem spēkiem pārvest smagi cietušo dēlu — viņai nebija ap 2000 — 2500 latu, lai Aivi medicīniski pareizi nogādātu mājās. Tā kā Polijas ārsti nelikās mierā, cietušā vīrieša māte vērsās pēc cilvēcīga atbalsta valsts institūcijās. Taču tur palīdzību atteica naudas trūkuma dēļ un atstāja Aivja pārvešanu mājās bezpalīdzīgās, bēdu sagrautās sievietes ziņā.
Nezinot, kā dēlu atgādāt uz Latviju, Aivja māte pagājušajā nedēļā, 19. augustā, lūdza “Tautas balss” palīdzību. Citu cilvēku sirds siltums, sapratne un atsaucība nav vārdos izsakāma, jo kopīgiem spēkiem — bez oficiālas valsts iestāžu līdzdalības — tieši pēc nedēļas, 26. augustā, izdevies pārvest nekustīgi guļošo jauno vīrieti Aivi uz dzimteni.
Nespēj palikt vienaldzīgi
Izdzirdot Aivja mātes izmisuma pilno lūgumu palīdzēt, drīz vien atsaucās izpalīdzīgais Aizkraukles slimnīcas kolektīvs, kas pēc brīvprātīgas iniciatīvas sāka organizēt komā guļošā Latvijas pilsoņa pārvešanu. Aizkraukles slimnīcas traumatologs Ēriks Vizulis stāsta: “Iestādes vadītāja bija izdzirdējusi televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos, ka ir lūgums pēc palīdzības, un nolēmām, ka mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi. Ja no oficiālajām struktūrām neviens nepalīdz, mēs palīdzēsim, jo mums bija draugu saziedota nauda — tieši šādiem gadījumiem, cilvēkiem, kuri ir bezpalīdzībā. Mēs paši bijām pirms gada līdzīgā situācijā un zinām, ko nozīmē būt izvēles priekšā — būt vai nebūt.”
Aizkraukles ārsti operatīvi palīgos iesaistīja kolēģus Lietuvā. Mērojot vairāk nekā 2000 kilometru no Polijas un Čehijas robežas, Aivi uz Latviju nogādāja kāda atsaucīga lietuviešu ārstu komanda. Kad piebrauca medicīniskās palīdzības automašīna, Aivi sagaidīja gan ģimene, gan “Tautas balss”, gan citi izpalīdzīgi cilvēki, kuriem nebija vienaldzīgs Aivja liktenis. Ārsts, atbraucot mašīnai no Polijas, jautāja: “Jūs esat mamma? Nāciet, viņš ir atvēris acis! Uzklājām pretizgulējumu matraci, piektdien atnāks neirologs, apskatīsies. Pagaidām ir tā, kā ir. Ko varēsim, to darīsim.”
Piesaista Lietuvas ārstus
Pēc “Tautas balsī” rādītā stāsta par Aivi atsaucās vairāki cilvēki, kas bija gatavi Dainai Krastiņai palīdzēt atgādāt mājās dēlu. Taču Aizkraukles slimnīca pieteicās to izdarīt bez maksas. “Veicot ekspresaptauju Latvijā, izrādījās, ka ir grūti noformēt brigādi. Piesaistīt lietuviešus bija racionāli no vairākiem apsvērumiem, mēs viņiem piezvanījām, un viņi mums atsaucās dažās minūtēs, bija gatavi braukt jau dažu stundu laikā. Turpretī Latvijā šāda mašīna bija jānokomplektē, jāmeklē personāls, jāizdomā, kā brauks, bet lietuvieši paši izdomāja, piezvanīja slimnīcai un, sarunājoties poļu valodā, visu nokārtoja,” pārvešanas plānošanu skaidro Ēriks Vizulis.
Kā stāsta ārsts, Aivja ārstēšana būs ilgstoša, un par uzlabojumiem pāragri spriest. Tomēr cilvēkam cerība dzīvo mūžīgi. Traumatologs piebilst: “Viņam ir veikta operācija, ir izņemts asinsizplūdums no galvaskausa, un, cik nu poliski varēja saprast, cietusi labā deniņu daiva, un tās ir traumas sekas. Ārstēšanās būs ilga, neko prognozēt nav tagad iespējams. Mājas un ģimenes tuvums noteikti palīdzēs viņam atveseļoties!”
Ģimene raud un
pateicas visiem
Jelgavniecei Dainai Krastiņai ar bērniem, sagaidot Latvijā Aivi, ritēja prieka un skumju asaras vienlaikus. Daina Krastiņa visiem pateicas par atbalstu dēlam: “Vispirms mēs gribējām pateikt paldies “Tautas balsij”, ka palīdzēja mums atrast iespēju, Aizkraukles slimnīcai un lietuviešu ārstiem, kā arī paldies visiem ziedotājiem, kas bija atsaucīgi un palīdzēja!”.
Aivja māsa Sandra, nespējot valdīt asaras, ir pateicīga visiem, kam nebija vienaldzīgs brāļa liktenis. Tikai ar citu cilvēku atbalstu un rūpēm tagad Aivis ir Latvijā un jau puspavērtām acīm, visticamāk, jūt un saprot, ka beidzot ir kopā ar tuviniekiem.
