Rakstnieka, dzejnieka, gleznotāja un kaislīga makšķernieka Jāņa Jaunsudrabiņa 133. dzimšanas diena ir 25. augustā. Dažas dienas pirms tās dzimtajā Neretas pusē, “Riekstiņu” mājās un atdusas vietā Ķišku kapos, pulcējās viņa talanta cienītāji, novadnieki, lai ieklausītos dziesmās un dzejas rindās.
Piemiņas brīdī pie rakstnieka kapu kopiņas aizkustinošus vārdus teica Tālis Zālītis. Savulaik, būdams ciema padomes priekšsēdētājs, viņš daudz darījis gan Neretas, gan “Riekstiņu” apkārtnes sakopšanā un rakstnieka vārda popularizēšanā. Jāņa Jaunsudrabiņa dzeja Zālīša kunga sniegumā skanēja tik izjusti, ka daudzos klātesošajos atbalsojās īpaši spēcīgi, radot aizkustinājuma asaras arī pašam deklamētājam. Gunārs Spīdainis, Saukas pagasta vēstures mantojuma apzinātājs, aicināja ne tikai gados vecos, bet arī jaunos cilvēkus izpētīt savas ģimenes saknes un tos cilvēkus, kuri savulaik tikušies ar rakstnieku vai kādu no viņa ģimenes. Saukā 1880. gadā zemes klēpī guldīts izcilā vārdu meistara tēvs. Viņa atdusas vieta gan neesot zināma.
“Riekstiņu” pagalmā svinīgo pasākumu, daudziem sagādājot pārsteigumu, atklāja pati mājas saimniece Ilze Līduma. Nesen pārcietusi operāciju, bet rada spēku, lai būtu kopā ar viesiem, jo bez viņas, mājas dvēseles, sarīkojums būtu kā pavards bez uguns. Cēla un visa baltā viņa šķērsoja pagalmu un ieņēma goda vietu.
Svinīgi un draiski, izjusti un vieglprātīgi skanēja dziesmas Saukas un Elkšņu sieviešu ansambļu sniegumā. Savā nule tapušā dzejoļu krājuma “Sēlijas vējš” lappusēs ielūkojās tā autors zalvietis Vilnis Vietnieks.
Mazzalves dramatiskais kolektīvs pasākumā radīja jautrību, lika skatītājiem pasmaidīt, vērojot sadzīves ainiņas. Daudz interesentu bija jaunjelgavieša Pētera Grauduļa kokdarinājumu izstādē, kurā pats meistars pastāstīja par katru. Izstādē varēja skatīt arī Skrīveru pinēju darbus.
Lai arī skatītāji nāca un gāja, šajā pēcpusdienā “Riekstiņos” paviesojās ap 150 cilvēku. Muzeja speciāliste Inga Osīte stāsta, ka viņu vidū bija arī biedrības “Pilsētas fotoklubs” fotoplenēra dalībnieki, kuri savā maršrutā iekļāvuši šo pasākumu. Viņi šovasar iepazina Latvijas fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera dzimto pusi — Sauku, Viesīti, Neretu un Riti.
