Pirms trim gadiem aizsākās sarunas par Šveices atbalstu pašvaldībām skolēnu autobusu iegādei.
Pirms gada Šveices vēstniece Latvijā un Finanšu ministrijas pārstāvis Andžs Ūbelis parakstīja sadarbības līgumu par finansējuma piešķiršanu. Projekta mērķis ir uzlabot skolēnu pārvadāšanu attālos un mazāk attīstītos reģionos. Šajā mācību gadā paredzēts piegādāt 184 jaunus dažādas ietilpības skolēnu autobusus ar 19, 30 un vairāk nekā 40 vietām. Daļu līdzekļu šo braucamo iegādei piešķir arī Pasaules Banka. Vien līgumā iekļautie stingrie nosacījumi, ka ar autobusiem uz skolu vai klases ekskursijās sešus gadus drīkstēs braukt tikai skolēni, ir pretrunā ar šībrīža situāciju valstī. Kopš pērnā gada nerentabilitātes dēļ slēgti daudzi vietējās nozīmes autobusu kustības maršruti, iedzīvotājiem dažviet zudušas jebkuras iespējas nokļūt mājās vai pagasta centrā. Stiprākajiem, veicot vairākus kilometrus līdz tuvākajai “dzīvības artērijai”, izdodas kaut reizi nedēļā nokļūt vēlamajā galapunktā. Pazeminoties iedzīvotāju ienākumiem, pieaugot bezdarbam, katrs meklē lētāko variantu, izdevību it visā. Un, protams, šāds skolēnu autobuss, kas mācību gada laikā kursēs ik darbdienu, pie tam skolēnus pārvadājot bez maksas, ir liels vilinājums pārējiem brauktgribētājiem. To, lai autobusu izmantotu tikai skolēni, uzdots kontrolēt Valsts reģionālās attīstības aģentūrai. Šis gadījums kārtējo reizi apliecina amatpersonu neizdarību, “acu pievēršanu”, nekompetenci, akli piekrītot naudas devēju noteikumiem. Iespējams, ka nevienu no līguma parakstītājiem tas personīgi neskar. Bērnus uz skolu aizved ar personīgajām automašīnām un braukt ar sabiedrisko transportu jau piemirsuši. Arī maršrutu nepārklāšanās daudzviet ir neiespējama visiem zināmās sliktās ceļu kvalitātes dēļ. Aizkraukles ATU direktore gan uz to raugās optimistiski, jo līdz šim bijušā rajona robežās ar pašvaldībām veidojusies korekta sadarbība, un intereses ne “uz papīra”, ne dabā nav krustojušās. Tāpat viņa zināja teikt, vairumā daļa šos jaunos autobusus izmantos, nomainot vecos. Iespējamā pretlikumīgā transportlīdzekļu izmantošana varētu vien sarežģīt jau tā problemātisko jautājumu ar maršrutu noslogojumu. Kā zināms, valsts pārvadātājiem piešķir daļu līdzekļu, kompensējot izdevumus. Sarūkot pasažieru skaitam, daudzus no tagadējiem maršrutiem atkal nodēvēs par nerentabliem un lems par to slēgšanu.
