Vēlēšanām sarakstus iesniegušas arī partijas, kuras vēlētājam neizsaka neko. Toties tām ir visai intriģējoši nosaukumi — piemēram, Pēdējā partija vai partija “Daugava — Latvijai”.
Pēdējā partija 10. Saeimas vēlēšanām “sagrabinājusi” tikai 38 deputātu kandidātus un sadalījusi tos visos piecos vēlēšanu apgabalos, Zemgalei atvēlot tikai sešus. Lielākā daļa kandidātu (28) ir gados jauni — vecumā līdz 40 gadiem, vecākajam potenciālajam deputātam ir tikai 56 gadi.
Politisks joks
Kaut kur lasīju, ka Pēdējās partijas lozungs esot: “Nezinu. Neesmu izlēmis”. Plašsaziņas līdzekļos pavīdējusi arī informācija, ka šīs partijas iedvesmotāji bijuši rakstnieks Pauls Bankovskis, estrādes mūziķis Roberts Gobziņš un folkmūziķis Ansis Ataols Bērziņš, kuru policija aizturēja par piedalīšanos 13. janvāra grautiņos Vecrīgā. Vēl pazīstams cilvēks ir Kaspars Rolšteins, kurš savlaik organizēja palīdzību Bērnu slimnīcai.
Šīs partijas priekšsēdētājs ir Gints Knoks, kandidāts ar vidējo izglītību. Par odiozo estrādes mūziķi Robertu Gobziņu nule atklāts — sadarbojies ar “čeku”. Viņš savlaik jau kandidēja Saeimas vēlēšanām tā dēvētajā Muļķu partijā. Toreiz tas nebija nopietni ņemams veidojums, tāds pats politisks joks, šķiet, būs arī Pēdējā partija.
Mūsu, Zemgales, vēlēšanu apgabalā ar 1. numuru kandidē Aldis Hofmanis — restorāna “Nekādu problēmu” menedžeris… Vienīgā populārā persona šajā sarakstā ir televīzijas “seja” Baiba Zvaigznīte, kura ir vadījusi vairākus raidījumus un kurai arī ir tikai vidējā izglītība. Ziņās par sevi kandidāte norāda, ka viņai nav ne darbavietas, ne amata.
Grib kuģot pa
Daugavu
Šķiet, tikai ar mērķi padarīt Daugavu par kuģojamu kanālu, pa kuru pārvadātu tirdzniecības kravas, izveidota partija “Daugava — Latvijai”. Ja kāds no tās kandidātiem nejauši iekļūtu Saeimā, varētu turpināt “bīdīt” savu utopisko ideju.
Pārskatot deputātu kandidātu sarakstu, pavīd maz pazīstamu cilvēku uzvārdu. Vispopulārākais, protams, ir aktieris Rolands Zagorskis Rolands, kuram “čekas maisos” atklāta sadarbošanās ar Valsts drošības komiteju. Viņš pats gan šo faktu noliedz, taču viņa kādreizējie kolēģi, piemēram, aktrise Svetlana Bless labi atceras kompartijas šūniņas vadītāja biedra Zagorska kategorisko nostāju pret lugas “Ar būdu uz baznīcu” iestudēšanu, jo tajā grauts sociālistiskā dzīvesveida labais tēls laukos.
Savā amatu listē Rolands Zagorskis ierakstījis — biedrības “Vid-zemes Šveice” valdes priekšsēdētājs. Viņš arī par 5 latiem nopircis piecas akciju sabiedrības “Ūdens enerģētika un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa” akcijas, kuras pirms kāda laika aktīvi aicināja pirkt pensionārus.
Nenopietns piedāvājums
Vēl šīs partijas sarakstā pazīstams cilvēks ir savlaik populārais fotogrāfs Aivars Āķis, Latvijas Fotofonda prezidents. Viņa darbi padomju gados uzvarēja vairākos starptautiskos konkursos, tos publicēja ārzemju žurnālos. Zināms arī kādreiz Rīgas jūrskolu beigušais un vēlāk par juristu kļuvušais Imants Burvis, kurš gan mainījis partijisko piederību — no sociāldemokrāta (ievēlēts 7. Saeimā — aut.) kļuvis par “daugavieti”. 2002. gadā viņam pārmeta sociāldemokrātiem ziedotās naudas iztērēšanu personiskām vajadzībām.
Mums, zemgaliešiem, no šīs partijas ir visai nenopietns piedāvājums — ar 1. numuru kandidē 22 gadus jauns puisis Didzis Ozols, kurš pirms pāris gadiem beidzis Rīgas jūrskolas Salacgrīvas filiāli un strādā par menedžeri šajā mistiskajā Ūdens enerģētikas un transporta sistēmas Rīga-Hersona-Astrahaņa akciju sabiedrībā. Viņam tajā pieder piecas akcijas par… pieciem latiem.
Par kristīgajiem nav ko teikt
Nevienu no 10 kandidātiem, par kuriem kristīgie piedāvā balsot Zemgales apgabalā, nepazīstu. Viņi visi ir no citiem novadiem, un mūspuses cilvēkiem viņu vārdi neko neizsaka. Kopīgajā sarakstā ieraugu vienīgi pāris zināmu personu — aktrisi Anitu Grūbi un mūziķi Tomasu Kleinu, kurš savlaik spēlēja leģendārajos “Līvos”, pēc tam muzicēja kopā ar Ivo Fominu, bet tagad to dara individuāli. Nezinu, vai viņš tiešām ir ticīgs cilvēks, drīzāk viņa iesaistīšana politikā atgādina līdz šim bieži izmantoto praksi — pievilināt vēlētājus ar populāriem cilvēkiem.
Vienu mūspusē zināmu uzvārdu gan ieraugu, taču viņš kandidē Kurzemes vēlēšanu apgabalā — tas ir Mārtiņš Dreiblathens, kurš 2000. gadā beidzis Skrīveru vidusskolu, bet šobrīd ir students un dzīvo Liepājā. Tur viņš arī strādā, ir autoskolas “Vanags” Liepājas nodaļas vadītājs.
Par to, ka šajā partijā nepazīst savus cilvēkus, liecina fakts: tieši Kristīgi demokrātiskās savienības sarakstā bija cilvēks, kuram nebija tiesību kandidēt — Andris Grīns, jo viņš bijis sodīts. Saskaņā ar likumā paredzētajiem ierobežojumiem Saeimas vēlēšanām nedrīkst kandidēt personas, kuras sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja persona nav reabilitēta vai sodāmība dzēsta vai noņemta.
Par tādu pašu pārkāpumu no kandidātu sarakstiem Centrālā vēlēšanu komisija svītroja vēl trīs kandidātus: Oļegu Posadkovu un Sergeju Špaku (abi no PCTVL) un Sergeju Simčaku (“Ražots Latvijā”). Zigfrīdu Laicānu (“Ražots Latvijā”) no saraksta svītroja saskaņā ar ierobežojumiem kandidēt psihiskās veselības problēmu dēļ.
