Nule stājies spēkā likums, kas paredz iekasēt dubultu nodokļa likmi par neapstrādātu un nekoptu lauksaimniecības zemi.
Vērtēs vizuāli
Grozījumi nekustamā īpašuma nodoklī paredz, ka zemes nodokļa likme šogad ir 1,5 % procenti no zemes kadastrālās vērtības (pērn nodokļa likme bija 1%), bet par neapstrādātu zemi būs jāmaksā 3% no zemes kadastrālās vērtības.
Divkāršs nodoklis nebūs jāmaksā par zemes īpašumu, kas platības ziņā mazāks par vienu hektāru vai kam likumos noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi.
To, vai lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir kopta vai pamesta novārtā, saskaņā ar pašreizējo noteikumu projektu novērtē Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieki, kuri pārbaudes varētu sākt no šīgada 1. septembra. Neapstrādāto lauksaimniecības zemi pārbaudīs, aizbraucot uz lauka un novērtējot neapsaimniekotās platības lielumu vizuāli. Pārbaudē iegūtās ziņas LAD kontrolieri nodos pašvaldībām nodokļa aprēķināšanai. Dubultais nodoklis nebūs jāmaksā, ja zemes īpašnieks būs appļāvis vismaz trešdaļu neapstrādātās zemes platības.
Aktivizēsies nomas tirgus
“Paaugstinātā nodokļa likme veicinās aizlaisto platību apstrādes atsākšanu, pretējā gadījumā būs nepieciešami ļoti lieli līdzekļi, lai zemi atkal iekoptu. Jau pērn, diskutējot par nekustamā īpašuma nodokli, aicinājām noteikt neapstrādātai zemei 3% likmi, jo zeme ir resurss, kas būtu jāapstrādā maksimāli, taču patlaban maksājumiem piesaka nepilnu 70% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pašvaldībām jāizrāda vēl lielāka iniciatīva un vēlme līdzdarboties savu teritoriju attīstībā, tādējādi veicinot ekonomisko aktivitāti lauku reģionos un valstī kopumā,” norāda Zemnieku saeimas (ZS) priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Savukārt ZS pārstāvis Mārtiņš Trons akcentē, ka patlaban jūtama lielāka aktivitāte zemes nomas tirgū. “Īpašnieki sāk saprast, ka ir kaut kas jādara, lai īpašumā esošā zeme neradītu tikai zaudējumus. Pēdējā laikā uzpūstajām zemes nomas maksām ir tendence samazināties, apslāpējot ilūziju ātri un viegli iegūt naudu, neko nedarot, tikai iznomājot zemi,” stāsta Mārtiņš Trons.
Var audzēt mežu
Paaugstinātu nodokļa likmi piemēros gan tiem, kuri nevīžo sakopt savus laukus, gan arī tiem, kuri zemi nevar izmantot naudas trūkuma dēļ, svārstīgā pieprasījuma pēc lauksaimniecības produkcijas dēļ un tāpēc, ka īpašums ir vietā, kurai grūti piekļūt.
Daudzviet lauksaimniecībā neizmantotajā zemē bieži ieviešas pioniersugas — apses, bērzi, tā aizaug ar mazvērtīgiem krūmiem. Īpašniekiem ir jāizvērtē šādu platību turpmākās izmantošanas iespējas, un viens no variantiem ir ieaudzēt vērtīgu mežu. “Pagaidām cilvēku interese par iespēju neizmantojamajā lauksaimniecības zemē audzēt mežu nav palielinājusies,” stāsta Aelita Vindule, Sēlijas virsmežniecības inženiere mežsaimniecības jautājumos. “Varbūt tas mainīsies, kad būs jāmaksā lielāks nodoklis. Kopš 2009. gada vairs nav nepieciešams veikt zemes transformāciju, un tas meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantojamajā zemē padara daudz vienkāršāku.”
Ar Eiropas atbalstu
Kopš 2008. gada meža ieaudzēšanai lauksaimniecības zemē ir iespējams Eiropas Savienības atbalsts. Sēlijas virsmežniecībā Aizkraukles reģionā ES atbalstam dabiski ieaugušu mežaudžu kopšanai un papildināšanai lauksaimniecībā neizmantojamajā zemē pagājušajā gadā iesniegti un atbalstīti projekti 48,7 hektāru un šogad — 11,8 hektāru platībā. Savukārt ieaudzēt mežu lauksaimniecībā neizmantojamajā zemē 2009. gadā nolemts 167,1 hektāra platībā, bet 2010. gadā jau 109,4 hektāru platībā. Meža ieaudzēšana pērn veikta 126,2 hektāru, bet šogad — 5,7 ha platībā.
