“Uz liela plosta lejup pa upi brauc cilvēki, un viņiem vajadzīgs kāds, kurš to plostu vada,” tā par vēlēšanām saka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Socioloģiskās aptaujas rāda — ja Saeimas vēlēšanas būtu notikušas jūnijā, tajās nepiedalītos gandrīz piektdaļa balsstiesīgo vēlētāju. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums liecina, ka maijā vēlēšanas neapmeklētu 17,4%, bet jūnijā jau 19,7% balsstiesīgo.
Arnis Cimdars pilsoņu vēlmi nepiedalīties vēlēšanās sauc par bezjēdzīgu, jo “sekas attieksies uz mums pašiem”. Viņš turpina stāstu par upi: “Viena daļa braucēju izvēlas vadītāju, kurš saka, ka jābrauc pa upes labo pusi, bet otri vadītāju — kandidātu, kurš saka, ka jābrauc vairāk pa kreiso pusi. Tie, kuru ir vairāk, uzņemas atbildību par visu plostu, bet tie, kas neiet uz vēlēšanām, tikpat uz tā plosta sēž, (..) un viņiem nav ne mazāka, atbildības, nedz sausāku drēbju, ja notiek kas slikts.”
Kā nosaka, cik
kandidātu ievēlēts?
To, cik kandidātu no saraksta iekļūs Saeimā, aprēķina pēc Saeimas vēlēšanu likuma 35. pantā noteikta algoritma. Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp 5% barjeru pārvarējušajiem kandidātu sarakstiem, pirmkārt, tiek noteikts vēlēšanu apgabalā par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaits. Otrkārt, katra saraksta vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar sarakstā pieteikto kandidātu skaitu. Treškārt, visus iegūtos dalījumus (par visiem vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem) sanumurē dilstošā secībā, un deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi ieņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.
Kāda nozīme iespējai kandidātus svītrot vai atbalstīt?
To, kuri kandidāti no 5% barjeru pārvarējušā saraksta iekļūs Saeimā, nosaka vēlētāju izdarītās atzīmes biļetenā. Kandidāta uzvārdam iepretī ievilkto plusu un svītrojumu summa veido bilanci, kura kandidātus sarindo noteiktā secībā, veidojot saraksta iekšējo reitingu. CVK priekšsēdētājs A. Cimdars uzsver, ka būtiski ir kandidāta vārdu vai uzvārdu izsvītrot, nevis ievilkt mīnusa zīmi logā, iepretī kandidāta uzvārdam. Ja kandidāts nebūs izsvītrots, bet būs pievilkta mīnusa zīme, vēlēšanu iecirkņa komisija to atzīs par negrozītu un nepiešķirs kandidātam svītrojumu.
CVK pārstāve Kristīne Bērziņa norāda, ka, spriežot pēc pieredzes, Latvijas vēlētāji iespēju plusot vai svītrot kandidātus izmanto ļoti aktīvi. 2002. gadā 8. Saeimas vēlēšanās grozīto vēlēšanu zīmju skaits bija 58,6%, bet 2006. gadā Saeimas vēlēšanās atzīmes tika izdarītas jau 60,3% kandidātu sarakstu. Pērn, kad Latvijā tika vēlēts Eiropas Parlaments, vēlētāji atzīmes bija izdarījuši jau 77,04% derīgo vēlēšanu zīmju.
Saņemot daudz svītrojumu, 9. Saeimā neievēlēja Ingrīdu Ūdri (ZZS), kura startēja visos apgabalos, turklāt Latgalē pat ar pirmo kārtas numuru. Kopumā viņa saņēma 26 225 svītrojumus, kas viņu ZZS sarakstā atbīdīja uz priekšpēdējo — 69. — vietu. Līdzīgi bija arī ar Jānim Straumem (TB/LNNK), kurš, kandidējot četros apgabalos, saņēma 4057 svītrojumus un neiekļuva to astoņu deputātu vidū, kurus Saeimā ievēlēja no TB/LNNK. Jānis Straume startēja ar otro kārtas numuru Zemgalē, bet ar trešo Vidzemē.
Daudz plusu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās saņēma Tautas partijas kandidāts Aigars Kalvītis
(73 687), arī ”Jaunā laika” kandidāte Sandra Kalniete (67 806). Taču bija arī gadījumi, kad kandidāts, startējot sarakstā kā pēdējais, saskaitot plusus un svītrojumus, tika ievēlēts Saeimā kā viens no sarak-sta līderiem. Tā bija, piemēram, Inesei Šleserei (LPP/LC), kura Rīgas apgabalā startēja ar pēdējo — 32. — kārtas numuru, bet pēc balsu skaitīšanas sarakstā ieņēma trešo pozīciju. Mārtiņš Roze (ZZS), startējot ar 27. kārtas numuru, tika ievēlēts Vidzemes apgabalā, kur saņēma 6075 plusus un ieņēma otru vietu. Savukārt Dzintars Ras-načs (TB/LNNK) Saeimā tika ievēlēts, saņemot 3155 plusus, un no 32. vietas Rīgas apgabala sarakstā nonāca trešajā. Līdzīgi bija arī Nikolajam Kabanovam (PCTVL), kurš sarakstā startēja pēdējais (24. numurs), bet pēc rezultātu apkopošanas ieņēma saraksta otro vietu.
Kādas izmaiņas pēc lokomotīvju principa atcelšanas?
Šogad likumā izdarītie grozījumi paredz, ka ikviens kandidāts drīkst startēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. A. Cimdars uzsver, ka tas mazina “lokomotīvju” principu. Līdz šim kandidāts drīkstēja startēt visos piecos apgabalos, bet tika ievēlēts tikai no viena, kur saņemts absolūtais balsu vairākums. Ja kandidātu ievēlēja no Vidzemes apgabala, bet arī Kurzemē šis kandidāts bija ierindojies saraksta pirmajās vietās, tad Kurzemē tika ievēlēts nākamais reitingā labākais kandidāts, kuru konkrētā apgabala vēlētāji sarakstā nebija likuši tik augstu (ievelkot plusu vai svītrojot).
Politiskā spēka līderi vienmēr ir populārāki, tāpēc saņem daudz balsu visos apgabalos, taču ievēlēti visbiežāk tiek tieši no Vidzemes vai Rīgas apgabala, kuri ir lielāki. Mazajos apgabalos Saeimā tiek “ievilkti” tie kandidāti, kuri nav saņēmuši tik daudz balsu, bet vienkārši bijuši aiz līderiem. A. Cimdars norāda, ka tādā gadījumā varēja rasties jautājums, vai tiešām vēlētāji ir gribējuši deleģēt tieši šo kandidātu? Neērtības tagad var rasties tiem vēlētājiem, kuri plusu grib ievilkt kādam noteiktam kandidātam, bet viņš nav konkrētā apgabala sarakstā. Taču likums vēlētājiem apgabalu ļauj izvēlēties pašiem.
