Šogad iesniegts rekordmazs skaits deputātu kandidātu sarakstu, tomēr tas nenozīmē, ka kauja būs mazāk skarba — tiek prognozēti pat skandāli no privātās dzīves aizkulisēm.
Vēlētāji kandidātus darbam parlamentā varēs izvēlēties no 13 vēlēšanu sarakstiem, kas ir mazāk nekā 9. Saeimas vēlēšanās, kad tika piedāvāti 19 politisko spēku sarakstu. Deputātu kandidātu gan ir vairāk nekā pirms četriem gadiem — simt vietām pretendēs 1239 potenciālie deputāti. Lielais kandidātu skaits saistāms ar to, ka šogad pirmo reizi ar likumdošanas palīdzību izslēgts tā dēvētais lokomotīvju princips, proti, viena persona nedrīkst būs partijas “vilcējs” visos vēlēšanu apgabalos, bet gan tikai vienā. Mazais deputātu kandidātu sarakstu skaits, pēc sociologa Arņa Kaktiņa domām, saistāms ar vispārējo neticību politiskajiem spēkiem — īpaši sīkpartijas, visticamāk, izlēmušas, ka izredžu tāpat tām nav. Turklāt politikas analītiķi šogad vairāk nekā citus gadus uzsver to, ka par sīku partiju atdota balss ir zemē nomesta balss.
Ja vien ir nauda
Tikšanās ar vēlētājiem, minerālūdens ar partijas logo, kandidāta seja uz mikroautobusa un viss cits, ja tam nav nekāda sakara ar reklāmas vārda ierastajā nozīmē izplatīšanu vai labdarību/atbalstīšanu, šogad vairs netiek uzskatīts par tādu priekšvēlēšanu aģitācijas sastāvdaļu, uz kuru būtu attiecināmi likumā noteiktie finanšu “griesti”. Šogad katrs deputātu kandidātu saraksts, pat ja tajā ir apvienojušās piecas partijas, drīkst tērēt 571 tūkstoti latu — apliecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis Andris Vitenburgs. Turklāt “griestos” ieskaitāmas vairs tikai trīs pozīcijas — reklāmas izvietošana, pasta pakalpojumi un labdarības pasākumu finansēšana/atbalstīšanan.
No likuma izriet, ka politiskie spēki pirmsvēlēšanu periodā var tērēt neierobežotus līdzekļus reklāmas materiālu sagatavošanai, tomēr to izplatīšana ir limitēta. Partija vai to apvienība var iespiest neskaitāmas avīzes, tomēr izmaksas to izplatīšanai, ja izmanto pasta pakalpojumus vai kādu elektronisko sakaru firmu, būtu ierobežotas. Limitēta tiek reklāmas izvietošana sabiedriskos un komerciālos medijos. Savukārt izmaksas dažādu “prezentācijas materiālu” izgatavošanai nav ierobežotas.
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā sākotnēji bijušas deviņas pozīcijas un “griesti” divreiz zemāki, taču likumā veikti grozījumi, limitu palielinot, tādējādi faktiski atraisot rokas tiem, kuri grib sēdēt Saeimā. “Ja vien ir nauda,” atbild A. Vitenburgs. Priekšvēlēšanu izdevumu uzskaite gan joprojām ir jāveic — viņš piebilst.
Aci pret aci
Līdzīgi kā savulaik partija “Jaunais laiks”, pirms šīm vēlēšanām savu vārdu uz siena ruļļiem nolēmusi izvietot partiju apvienība “Atbildība”. Portāls diena.lv šādu reklāmu manījis Daugavpils šosejas malā. Reklāmas izdevumus šajā gadījumā veidos vien līmplēves izmaksas nosaukuma izveidei. “Mūsu reģionālie cilvēki vienojās ar zemes īpašniekiem, ka uz viņu siena ķīpām līmēsim savu reklāmu. Nekas netika īrēts. Priekšvēlēšanu izdevumos ieskaitīsim līmplēvi,” teicis “Atbildības” pārstāvis Gatis Vanags. Laikraksts “Neatkarīgā” vēstīja, ka partiju apvienība “Vienotība” savā birojā un arī pasākumos dala zaļas krāsas cukurvati, partiju apvienības “Par labu Latviju” (PLL) štābā varot tikt pie saldējuma.
Politikas novērotāji, kā arī paši politiķi uzskata, ka šajās vēlēšanās izšķiroša ietekme būs ne tik daudz plakātiem vai neko neizsakošai reklāmai, bet tiešajam kontaktam ar vēlētāju. Turklāt tas ir arī viens no daudzajiem veidiem, kā atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam neiedzīvoties lielos tēriņos.
Ar rullīti cauri neies
Nevarētu teikt, ka partiju kases pildās strauji — pat lēni. Tomēr arī uz 2008. gada pašvaldību vēlēšanām bija redzams, ka tas nebremzē reklamēšanās apjomus. Nauda tika gūta no finanšu “nedeklarētās” daļas — biedru naudām, kuras atšķirībā no ziedojumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā neparādās. “Saskaņas centra” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs Latvijas Radio atzina, ka daudzi, lai arī turīgi, cilvēki vairs nav tik atsaucīgi kā kādreiz. “Uz pleca uzsit, turēšu īkšķus, bet ne visi ir atsaucīgi. Ne jau mums dikti naudu vajag, es aicinu piedalīties vienā vai otrā partijas priekšvēlēšanu pasākumā. Aicinu pirkt nevis partiju, bet uzstāšanos partijas pasākumā,” skaidro J. Urbanovičs. Arī TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs atzinis, ka mazinājušās gan biedru naudas, gan atbalstītāju atvēlētie līdzekļi. “Neliels budžets būs. Lielākā daļa aiziet televīzijai — tas ir visdārgākais, bet arī visefektīvākais reklāmas veids. Ar vienu nelielu sižetu varam nodot savu vēstījumu plašai auditorijai,” vērtē J. Saratovs. Deputātu kandidātu saraksta “Tautas kontrole” līderis Agris Sūna uzskata, ka reklāma televīzijā domāta tikai bagātniekiem. “Televīzijas reklāma — tā ir sāpīgākā lieta. Sapratu, ka mūsu Latvijas politika laikam domāta tikai tām partijām, kuras atbalsta oligarhi. Jo maksāt par vienu sekundi televīzijā simts latu — piedodiet, godīgiem cilvēkiem tas nav iespējams,” radio sacīja A. Sūna. Viņš klāsta, ka koncentrēsies uz plakātu izvietošanu, drukas materiāliem, informācijas izplatīšanu internetā u. c. “Iesim kādus citus veidus. Nevar iet vecajās, iesmērētajās sliedēs, kas uz naudu vien balstās,” pārliecināts A. Sūna.
Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka šajās vēlēšanās “ar pliku rullīti televīzijā” vairs nevarēs gūt tādus panākumus, kādus šāds reklāmas veids nodrošinājis ekonomikas augšupejas laikā. I. Kažoka domā, ka politiķi noteikti pievērsīsies netradicionālākiem vēlētāju piesaistes veidiem.
Nevar gozēties ēterā
Šonedēļ stājušies spēkā 60 dienu ierobežojumi gan komerciālajām, gan sabiedriskajām raidorganizācijām izplatīt tādu personu vadītus raidījumus, komentārus, intervijas un reportāžas, kuras ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām ir paziņojušas par savu līdzdalību kādas partijas darbībā. A. Vitenburgs aģentūrai BNS skaidrojis, ka saskaņā ar 20. maijā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” šādi ierobežojumi ir attiecināti arī uz komerciālajām raidorganizācijām. Līdz šim ierobežojumi attiecās tikai uz sabiedriskajiem medijiem — Latvijas Televīziju un Latvijas Radio. 10. Saeimas vēlēšanās, kas notiks 2. oktobrī, startēs arī vairāki žurnālisti, no kuriem pazīstamākais ir raidījuma “Degpunktā” vadītājs Kārlis Seržants, kurš iekļauts Zaļo un zemnieku savienības sarakstā.
