Kas gan nezina, ka mūsu zeme ir pilna ar okupantiem? To priekšā esam kapitulējuši! Paskatīsimies patiesībai acīs! Mēs paši esam šo sērgu ievazājuši. Latvāņus paši gribējām, lai bites no tiem nestu medu. Nu kur vēl stulbāks skaidrojums! Un tā nav pirmā kļūdīšanās reize. Tāpat savā zemē ļāvām ieperināties arī jenotsuņiem, gribēdami skaistas kažokādas. Bet līdz ar šiem dzīvniekiem tikām arī pie ērču encefalīta. Nemaz nebrīnītos, ja izrādītos, ka arī Kolorādo vaboles kāds tīšām te ievazājis it kā skaistuma dēļ. Tagad ar tām “brošām” pilni kartupeļu tīrumi — cīnies vai necīnies.
Gribu padiskutēt arī par usnēm. Sena teika vēstī, ka usne Latvijā ieperinājusies vēl senāk un mūsu pašu tautiešu vientiesības dēļ, jo šis svešzemju augs senčiem iesmērēts kā dārza puķe. Proti, no vācieša latvietis nopircis it kā skaistas rozes stādu. Līdz iestādīšanai savā dārzā latvietis šo puķi glabājis kā acuraugu — sviesta cibā. Iestādītā puķe ātri izstiepusies un sākusi ziedēt sarkanziliem ziediem. Vācu roze ātri vairojusies un tagad stīgo savā vaļā, ka ne atkauties. Zemkopji tagad šo vācu rozi vairs acu galā neierauga. Bet… vai tad šodien daudz zemkopju vairs palicis?
Ja nu šodien pie mums kāds arī cīnās ar nezālēm, tad tie ir “simtlatnieki”. Bet kas notiks, kad Eiropa viņiem stipendiju vairs nemaksās? Kurš ies bez samaksas usnes ravēt?
Ak, mūsu mīļā zemīte, kur no laukiem uz ārzemēm vēl neaizbēgušās sievas pašas ir kā usnes, no kurām vīri bēg slīcināt bēdas jau dienas vidū, jo darbu vairs pat nemeklē! Kur nu meklēs, ja ir “piesūkušies” kā ērces. Kaut bērni neietu vecāku pēdās!
Cik ilgi vēl pie mums zels un plauks vientiesība valsts politikas līmenī? Tās dēļ esam pārpratuši savu dzīvošanu Eiropas Savienībā. Esam noplicinājuši, notriekuši savu ekonomiku un paši savu tikumu.
Viņdien pa logu noskatījos, kā mūsu daudzdzīvokļu mājas vecākais pagalmā pļāva zāli. Viņam klāt pieskrēja kāda māte un sāka mācīt, ka vēl pļaut nevajagot, lai maķenīt ataugot. Šis neklausījās sievišķa tērgāšanā un pļāva tik tālāk. Un tad dāma atvēzēja savu itin glīto kājiņu un iespēra mājas vecākajam pa attiecīgo vietu. Viņš jutās pagodināts. Dāmai taču triju augstskolu diplomi
