Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija vēsta — šogad augustā gaisa temperatūra gaidāma ap normu vai nedaudz virs tās. Tuvākas normai gaisa temperatūras gaidāmas Kurzemē, bet Latgalē iespējama lielāka pozitīvā novirze no normas.
Vissiltākais laiks gaidāms mēneša sākumā, kad naktīs nebūs vēsāk par +12, +18 grādiem, bet dienas laikā vēl aizvien gaisa temperatūra visā teritorijā būs virs +20 grādiem, sasniedzot pat +27. Kopējais nokrišņu daudzums gaidāms tuvs normai.
Augustā vasarīgi siltais laiks varētu turpināties līdz Lielajai Mārai (15. augustā). Mēneša vidū aizejošās vasaras siltums atkal var radīt stipras lietusgāzes, un laikā ap Bērtuļiem (25. augustā) kļūs krietni vēsāks. Mēneša beigas, iespējams, pārsvarā būs saulainas, sausas, ar miglainiem rītiem un aizejošās vasaras izskaņu. Iespējams, augusta beigās var būt arī pirmās salnas. Nokrišņu augustā būs vairāk par normu.
Rudzu mēnesī daba sagādā dažādus pārsteigumus, un šķiet, ka dažviet arī šogad vasarīgi karsta diena var beigties ar postošu negaisu, līdzīgi, kā tas piedzīvots 1985. gada siltajā augustā. Bet mēneša karstās dienas var atbalsoties nākamās ziemas februārī kā stindzinoša sala dienas.
Viršu mēnesī daudzi mūsu gājputni jau pošas tālajam ceļam uz dienvidiem. Ap Labrenci aizlido mūsu veiklākie lidoņi — svīres. Mēneša beigās, pēc Bērtuļiem, arī stārķi, čakstītes, mušķērāji.
Laika zīmes
10. augustā ir Uguns diena jeb Labrencis. Šajā dienā atpūtināja Uguns māti un uguni nekūra. Pēc Labrenča sākās visas labības kulšanas laiks. Labrenča dienā sākās arī rudzu sēja, linu plūkšana un kartupeļu rakšana. Cūkas šajā dienā vairs nedzina ganos, bet ievietoja aizgaldā. Labrencis bija arī kazu kaujamā diena.
Ja lauku apar Labrenča dienā, tur zāle neaug. Ja Labrencī salīst siens, tas tik un tā nepūst, kaut ūdens pa dakšas kātu tecētu. Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu, būs vēls un silts rudens. Skaista Labrenča diena sola skaistu rudeni.
Lielā Māra ir 15. augustā. Lielās Māras mielastam kāva aunu vai āzi. Ja bija tāds, kam zvaigzne pierē, tad to arī izvēlējās, jo uzskatīja, ka tāda dzīvnieka ziedošana garajā ziemā pasargās no bada un slimībām. Šajā dienā uzkopa arī māju, jo kukaiņi, īpaši blusas, kas šajā dienā izdzīti, atpakaļ vairs neatgriežas.
Ja Lielās Māras naktī ir salna, būs agrs rudens. Ja sīpolus vāc 15. augustā, tie neizaugs lokos. Ja Lielā Māra ir jaunā mēnesī (kā šogad), ziemā pietrūks lopbarības.
Bērtuļa diena — 24. augustā. Tā bija jēru kaujamā diena, arī sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzās medus vasara un sākās brūkleņu laiks.
Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem, pirms Miķeļiem būs sniegs. Ja Bērtuļos labs laiks, tāds pats būs visu rudeni. Ja grib labus sīpolus, tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā. Ja grib garšīgu brūkleņu ievārījumu, tas jāvāra no Bērtuļos lasītām ogām.
25. augusts — Linu diena. Sākās linu plūkšana. Tā bija diena, kad dzērves “aiznesa” launagu. Atpakaļ to “atnesīs” tikai nākamajos Jurģos.
Ja apmācies un vēss 25. augusts, būs auksta ziema.
