Jānis šogad mācīsies 10. klasē. Vasaras brīvlaiks viņam šķiet par garu, jo mājās lāgā nav ko darīt. Cik tad var sauļoties un peldēties? Citi bērni brauc ciemos pie vecmāmiņām uz laukiem, bet viņam abas dzīvo mazpilsētā, un tur sēdēt četrās sienās ir garlaicīgi. Tāpēc ar lielu sajūsmu viņš pieņēma bērnības drauga uzaicinājumu paciemoties Jelgavā.
Jāni visvairāk iepriecināja brīvība. Tā taču vienmēr bijusi salda. Jaunietis nav smēķētājs, bet kāpēc gan nepamēģināt aizliegto augli? Izkāpis no autobusa, Jānis kā pieredzējis pīpmanis aizsmēķēja cigareti un kāri ievilka dūmu. Tieši tobrīd no ielas līkuma izbrauca policijas mašīna. Un “nostrādāja” teiciens: bailēm lielas acis. Jānis uztraukumā tomēr atcerējās, ka viņam vēl nav 18, atcerējās arī, ka pa ausu galam kaut ko dzirdējis par aizliegumu smēķēt sabiedriskās vietās, un nometa vēl kūpošo cigareti zemē. Bet policisti to ievēroja. Jānim noformēja protokolu par apkārtnes piesārņošanu. Nesmukums nāca gaismā, par to uzzināja arī viņa vecāki.
Ja Jānis būtu drosmīgāks, droši vien paliktu bez soda, jo nav jau likuma, ka smēķēt drīkst tikai no 18 gadiem (līdz 18 gadiem tikai nedrīkst pirkt cigaretes). Un nav arī aizlieguma smēķēt ielās (ja neesi tuvumā kādai iestādei). — Tā ir, ka noteikumus nezini, — draugiem zūdījās Jānis. — Šmuce pa visu pagastu!