“Uzturzinātne — tas ir mans aicinājums,” saka Baiba Grīnberga no Skrīveriem.
Atklāsme atnāk pēc desmit gadiem
— Kāpēc izvēlējāties kļūt par uztura speciālisti?
— Kad pabeidzu Skrīveru vidusskolu, nevarēju izlemt, kur mācīties tālāk. Mēnesi pēc vidusskolas absolvēšanas apprecējos. Kādu laiku strādāju par angļu valodas skolotāju, tad par sekretāri un tikai vēlāk sāku nopietni domāt, kur varētu mācīties. Šajā laikā man jau bija divi bērni. Mani vienmēr ir interesējusi medicīna un jau kopš bērnības paticis gatavot ēdienu. Ja drīkstēju cept kūkas, par to man bija vislielākais prieks. Pagāja desmit gadu, līdz apjautu un atradu to, ko gribu. Tad manam trešajam bērniņam bija pusotra gada. Uzzināju par iespēju studēt uzturzinātni un biju sajūsmā — tas ir domāts man! Augstskolā studēju nepilna laika klātienē — dažas dienas nedēļā, toties ilgāk nekā klātienes studenti. Slodze ir ļoti liela, iestājāmies 19 meiteņu, bet esam palikušas sešas.
Uzturzinātne ir ļoti plaša un interesanta joma. Augstskolā iemāca pamatlietas, bet ļoti daudz ir jāapgūst patstāvīgi. Lasu visu jauno, meklēju informāciju Amerikas un Eiropas dietologu asociāciju mājaslapās, iepazīstu statistiku.
Skaisti rozā, bet
iekšā tauki
— Vai jūs pati ēdat desas?
— Nē, ne desas, ne cīsiņus. Reizēm, ja atbrauc draugi un atved desas, tad, protams, uzcepam grilā, bet ikdienā nelietojam. Ja bērni veikalā lūdz nopirkt desas, kopā ar viņiem izlasām, kas rakstīts uz etiķetes: cūku ādas, speķis, mehāniski atdalīta vistas gaļa, daudzās E piedevas, bet olbaltums, kas ir gaļas pamatā, — 9%! Pēc izskata skaisti rozā desa, bet tajā bieži vien ir tik daudz tauku, ka labāk ēst speķi — vismaz redzams, cik daudz taukvielu apēdam. Smadzenēs ir centri, kas regulē apetīti, taču konkrētas E piedevas uz šiem centriem iedarbojas toksiski, un cilvēkam gribas ēst vēl un vēl, ir nomākta sāta sajūta. Tādas piedevas ir čipsiem, cīsiņiem, sardelēm, desām un kūpinājumiem, arī garš-vielu maisījumiem, kurus tik plaši lieto. Ir arī E vielas, kuras bērniem izraisa hiperaktivitāti. Daļa piedevu nodeldē mēles garšas kārpiņas. Bērniem jau kopš bērnības ir jārāda veselīga uztura piemērs.
— Bet Eiropas Savienība taču E piedevas atļauj.
— Ražotājam ir izdevīgi, produkts ir izskatīgāks, ilgāk glabājas, taču ASV daļa konservantu jau ir aizliegti ar likumu, pie mums vēl ne. Ar piedevām ražotāji cilvēkiem pamazām bojā veselību. Protams, var iebilst — izvēlieties citus produktus! Taču informācija uz paciņām ir tik sīkiem burtiem, ka uz veikalu līdzi jāņem palielināmais stikls. Ir vēl kāda problēma — ASV zinātnieki arī pierādījuši, ka pārēšanos rada attīrīta jeb rafinēta pārtika, kurā vairs nav sāta sajūtai vajadzīgo šķiedrvielu. Cilvēks, kurš tikko paēdis, drīz atkal jutīs izsalkumu. Drīz uzkrāsies kilogrami. Šķiedrvielām ir milzīga nozīme mūsu uzturā. Piemēram, ir ātri vārāmās auzupārslas, kas kļūst mīkstas vienā minūtē, bet tās vairs nav tik veselīgas kā pilngraudu auzupārslas. Kādreiz domāju — uz pieņemšanu atnāks vesels cilvēks, un viņam būs tikai liekais svars, taču praksē ir maz pilnīgi veselu cilvēku, ir paaugstināts asinsspiediens, sirds — asinsvadu saslimšanas, vairogdziedzera, nieru un aknu darbības traucējumi, pacienti lieto hormonu preparātus.
Paradumu maiņa
uzlabo veselību
— Vai slimības var ārstēt, mainot ēšanas paradumus?
— Ne visas, protams, bet lielu daļu slimību ar pareizu uzturu var novērst. Taču cilvēki efektu grib ātri. To var izdarīt tikai ar medikamentiem. Dažkārt asinsspiediena svārstību un tūsku cēlonis ir pārāk lielais sāls daudzums uzturā. Pašsajūta uzlabojas, ja pārstāj lielos daudzumos lietot kafiju. Tā mudina ražot adrenalīnu, kā rezultātā no aknām atbrīvojas uzkrātā glikoze, un cilvēks jūtas mundrs, taču šāda regulāra stimulācija organismam ir pārāk liela slodze, pat iekšējs stress. Glikozes līmenis insulīna ietekmē var strauji kristies, rezultātā būs vājums, nespēks, arī garastāvoklis nomākts, un cilvēks tieksies pēc nākamās kofeīna devas. Un tā pa apli. Ēdot par daudz gaļas, cilvēks jutīsies noguris, jo organismam tas viss ir jāsašķeļ līdz izmantojamām vielām, bet jāizvada nevajadzīgais, piemēram, amonjaks — olbaltumvielu galaprodukts. Parei-zi ēdot un fiziski kustoties, uzlabojumu var panākt pat cukura diabēta slimnieks. Bet, ja organismā nepareizas ēšanas vai nezināšanas dēļ ir pārāk daudz holesterīna, “aizaug” asinsvadi, un rezultātā sirds nesaņem pietiekami daudz skābekļa.
Uztura speciālistam ir ļoti svarīgi strādāt tandēmā ar ģimenes ārstu, kurš atklāj slimību, taču viņam bieži vien nav laika runāt par uzturu. Savukārt uztura speciālists arī ir mācījies medicīnu, tomēr ne tik pamatīgi, cik ārsts, toties labāk zina, kā organisms izmanto uzņemto pārtiku, kāda ēdienkarte nepieciešama dažu saslimšanu gadījumā, kādas vitamīnu un minerālvielu devas ieteicamas katram cilvēkam individuāli. Tāpat ir ļoti svarīgi ņemt vērā, kādus medikamentus pacients lieto. Ir tādi, kas neatkarīgi no uztura veicinās liekā svara pieaugumu.
Pērk svaigu gaļu
— Vai pārdošanā vispār ir produkti bez konservantiem?
— Ir, piemēram, “Liepkalnu” rupjmaize un saldskābmaize. Pērku pārsvarā svaigu gaļu un gatavoju no tās. Man mājās ir dažādas eļļas. Labāk nopirkt dārgāku, bet labu, nevis lētu eļļu no modificētiem augiem vai augu eļļu, kuras etiķetē nav rakstīts, no kādiem augiem tā ir. Katru gadu izaudzējam daudz tomātu, man patīk tos gatavot dažādos veidos. Tāpat citus dārzeņus — arī tie ir tīri produkti. Tagad nopērkami augstvērtīgi sojas produkti, īpaši tie ieteicami sievietēm pēc menopauzes, kā arī gaļas aizstāšanai veģetārā diētā.
— Vai cilvēki pirms 100 — 120 gadiem ēda veselīgāk?
— Senāk cilvēki daudz strādāja fiziski, un uzturs nebija tā piesārņots ar ķīmiskām vielām. Mēs ēdam par daudz treknu ēdienu un pārāk maz kustamies. Pirms simts gadiem vienkārši nebija iespējams diagnosticēt daudzas saslimšanas.
Jādzer vairāk ūdens
— Kādus jautājumus risināt asociācijā?
— Esmu grūtnieču darba grupas vadītāja — tā nodibināta nesen. Ogres bērnu attīstības centrā “Tille” grūtniecēm stāstu par veselīgu uzturu. Apmācām arī pediatrus. Asociācijā strādāju arī bērnu un jauniešu darba grupā — vērojam, kādu uzturu lieto bērnudārzos un skolās. Skolēni par maz dzer ūdeni, tādēļ svarīgi, lai tas viņiem būtu nodrošināts katrā starpbrīdī, īpaši pirms un pēc sporta nodarbībām, dejošanas. Pat ja organismā ir neliels ūdens zudums, var rasties koncentrēšanās un līdzsvara traucējumi, galvassāpes, bet ne vienmēr jālieto medikamenti.
Man ir uzticēts savākt informāciju par bērnu un jauniešu vidū tik plaši lietotajiem enerģijas dzērieniem. Tajos ir daudz kofeīna, arī citas vielas, kas dramatiski var ietekmēt bērnu uzvedību un garīgo attīstību. Ir valstis, kurās nerģijas dzērienus pārdod tikai aptiekās.
Āda rāda, kas notiek organismā
— Vai mājās katru dienu rēķināt kalorijas?
— Reizēm rēķinu, bet biežāk, veidojot ēdienkartes, jau pēc acumēra zinu kalorijas. Sekoju līdzi tam, lai ģimene saņemtu sabalansētu uzturu un vajadzīgo enerģiju. Labi kaloriju kalkulatori ir internetā. Labs veselības rādītājs ir mūsu āda — bez pārmērīgas kosmētikas un solārijiem. Arī mati un nagi. Āda rāda, kas notiek mūsu organismā, īpaši zarnu traktā.
— Citiem darba dēļ nav laika paēst pusdienas.
— Tad samazinās darbaspējas, cilvēki biežāk slimo, arī skolēni. Dažkārt pusdienām paredzētajā laikā notiek dejošanas vai kādas citas nodarbības. Veselības ministrijā ir sagatavots projekts par uztura speciālistu nepieciešamību katrā pašvaldībā.
Rīts ar lūgšanu
— Teicāt, ka neticat horoskopiem. Kādēļ?
— Ticu Dievam. Cilvēki parasti grib zināt, kas ar viņiem notiks rīt, bet, dzīvojot paļāvībā Dievam, dienu sāku ar lūgšanu un zinu, ka Viņš vadīs manu dzīvi. Bībelē ir teikts, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl Dievu, visas lietas viņu dzīvē nāk par labu. Mans vectēvs Rīgā bija baptistu mācītājs, un uzticēt savu dzīvi Dievam esmu mācījusies jau no pusaudzes gadiem. Bībele ļoti skaidri parāda, ka Dievs aizliedz cilvēkiem izmantot zīlnieku un pareģu pakalpojumus. Ir cilvēki, kas sev ir sagādājuši lielu postu, apmeklējot ekstrasensus.
— Kā iepazināties ar savu nākamo vīru?
— Tolaik dzīvoju Skrīveros, bet braucu uz dievkalpojumiem Ogrē, tur arī Aivaru satiku. Abi dziedājām ansamblī. Kādā dievkalpojumā viesmācītājs no Korejas paskatījās uz Aivaru un kā piemēru stāstīja: “Draugi aicina Aivaru spēlēt futbolu, bet viņš saka — man nav laika, jo jāsatiekas ar Baibu.” Viņš nepazina ne Aivaru, ne mani, bet tas bija tik zīmīgi! Mēs sapratām, ka mums ir jābūt kopā, lai vai kādas grūtības nāktu. Nav jau tā, ka dzīve būtu bez problēmām, tās ir, bet stiprina un vieno atziņa, ka mūsu dzīvi vada Dievs. Ja pēc Viņa prāta dzīvojam, varam dabūt, ko lūgsim. Kad bērni slimoja, esam par viņiem lūguši, un viņi kļuva veseli. Tas ir brīnums. Mums ir pamats, pie kā turēties, ir, uz ko paļauties, bet domāju, ka ļoti grūti ir tiem, kam tāda pamata un paļāvības nav. Ticība dara brīnumus, esmu dzirdējusi daudz gadījumu, kad cilvēki tiek dziedināti no neārstējamām slimībām, arī no narkomānijas, dzeršanas un smēķēšanas. Šo vienkāršo ticību un paļāvību Dievam cenšamies ieaudzināt arī savos bērnos.
