Izabella jūlija sākumā lidoja kā mākoņos. Un kā nu ne! Mēneša beigās taču televīzijā rāda viņas iecienīto dziesmu konkursu “Jaunais vilnis”. Taču nu manai Izabellai sajūsmas spārni velkas pa zemi kā slapjai vistai. Pirmais trieciens viņai bija konkursa atklāšanas dienā — desmit minūšu pirms tiešraides nodzisa elektrība. Tas Izabellai bija kā duncis mugurā. Kā viņa, nabadzīte, plosījās!
Aiz dusmām pat gāzes plīti nomazgāja. Sākumā domāja, ka es vainīgs, bet tad piezvanīja draudzenēm, un atklājās, ka visā apkārtnē nebija elektrības. Kādiem vārdiem viņa lamāja elektriķus! Nemaz nezināju, ka mana pieklājīgā sieva tādus vispār lieto. Bet gānās viņa tagad katru dienu: — Te taču vispār nav ko skatīties un nav par ko balsot! Un kas tām latvietēm par tērpiem — kā līķu apstāvētājām! Un ko tie mūsu puiši šķobās, laikam kāda nervu kaite. Un ko tas humorists par “sapelējušiem” laikiem runā un ko tā kaza par trim krāsām murgo! Šie komentāri, protams, adresātus nesasniedz, bet jāklausās tak’ man!
Vakar tā pavēlāk atbraucu no darba, ieeju istabā — televizors ieslēgts, bet mana Izabella saldi krāc, un visapkārt mētājas trīs tukšas čipsu pakas… Laikam jau Izabellas vērtējumā tas vilnis beidzot noplacis.
