Jau ilgāku laiku bezdarbniekiem ir iespēja piedalīties tā sauktajā “simtlatnieku” programmā. Var strādāt sešus mēnešus gadā, par to saņemot 100 latu mēnesī. Visbiežāk jāstrādā pašvaldību organizētajos labiekārtošanas darbos. 100 latu, protams, nav nekāda lielā alga, tomēr tā vismaz ir iespēja nopelnīt kaut nedaudz sev un ģimenei. Šobrīd, kad darbu praktiski nepiedāvā, laukos arī tā ir izeja no bezizejas. Taču, izrādās, no kuplā bezdarbnieku pulka visai grūti atrast tos, kuri būtu ar mieru nākt un strādāt.
Atrunas, ko pašvaldību darbiniekiem no bezdarbniekiem nākas dzirdēt, ir visai interesantas: “man jāmūrē mūrītis”, “plānots tīrīt skursteni”, “man tas nav izdevīgi”, “šovasar gaidāma laba ogu un sēņu raža”, “paredzēts tālāks brauciens” un tamlīdzīgi. Varbūt bez darba palikušie nemaz nedzīvo tik slikti, ja reiz darbu tā īsti nekāro? Lai pierunātu “simtlatniekos” strādāt duci bezdarbnieku, Daudzeses pagasta pārvaldes vadītājs nesen aptaujāja 36 (!) bez darba palikušos. Turklāt lielākā daļa no viņiem bez darba ir ilgstoši. Tikai daži par bezdarbniekiem kļuvuši pēdējā gada laikā. Daļa šo cilvēku nemaz nevēlas strādāt, labāk iztiek no pabalstiem un gadījuma darbiem, jo pastāvīgs darbs taču ir arī daļēja atbildība. Tikai Daudzeses pagastā vien, pēc pašu iniciatīvas kopā ar policiju pārbaudot strādniekus ar alkometru piektajā dienā pēc naudas saņemšanas, atklājās nepievilcīga aina. Divi strādātāji, uzzinot par pārbaudi, pazuda kā rīta rasa, vēl trīs laikam bija tik ļoti piedzērušies, ka nesaprata, kas notiek, jo mazāk dzērušā izelpā konstatēja 2,34 promiles alkohola. Līdzīgas ainas novērotas arī Aizkrauklē, Jaunjelgavā un citviet. Par to mūs informē lasītāji. “Simtlatnieki” strādāt sākot pēc deviņiem, bet jau ap divpadsmitiem ejot mājās. Daudziem par minimālo algu jāstrādā vismaz astoņas un vairāk stundu dienā, bet dzērāji 100 latu saņem par “gurķošanos”. Ja cilvēks, būdams reibumā, savainosies, vainīgs būs darba devējs, kurš pieļāvis strādāšanu dzērumā. Arī līgums, ko noslēdz ar “stipendiātu”, nepieļauj strādāt reibumā. Diemžēl cits tā paša līguma punkts paredz, ka dzērāju nevar atbrīvot no darba, ja neattaisnoti nav kavētas vismaz trīs dienas pēc kārtas. Tiesa, arī ierašanos darbā reibumā uzskata par darba kavēšanu. Bet vai pašvaldību pārstāvjiem katru reizi būtu tiesības prasīt stipendiātiem “iepūst trubiņā”? Par to likums klusē.
