Nav nepārprotamas atbildes uz šo jautājumu, tikai versijas. Suņu dziedāšanas jautājums gadiem ilgi nodarbinājis zinātnieku prātus.
Vācu dabas pētnieks Šeitlins, kurš dzīvoja 19. gs., rakstīja: “Jā, ko gan nevar iemācīties suns! Viņš dejo, sit bungas, iet pa virvi, apsargā cietokšņus, šauj no pistoles, viņš griež rotoru, velk kamanas, atšķir notis, māk skaitīt un lasīt, atšķir kārtis, noņem cilvēkam no galvas cepuri, pienes kurpes, kā kalps cenšas novilkt apavus, viņš saprot cilvēka acu skatienu un mīmiku un spēj iemācīties vēl daudz ko citu.”
Individuāls talants
Visos laikos cilvēki ir pamanījuši, ka suņiem patīk mūzika. Un patīk to ne tikai klausīties. Izdzirdot kāda instrumenta skaņas, īpaši vijoles, čella, akordeona, mutes ermoņiku, daži dzīvnieki tās pavada ar savu “dziedāšanu”. Pēckara gados Maskavas atjaunošanas darbos strādāja vācu gūstekņi. Atpūtas stundās pēc smagās darba dienas viņi spēlēja mutes ermoņikas un… viņu muzicēšanai piebiedrojās apkārtējo suņu “daudzbalsīga dziedāšana”, kas lika apkārtnes iedzīvotājiem aizbāzt ausis.
Tādi koncerti, protams, ir retums. Visbiežāk izmanto kāda suņa individuālo talantu. Lielbritānijā avīzes ziņoja par jaunu “zvaigzni” — kucēnu Deniju, pat publicējot viņa foto, kad viņš dziedāja savu kārtējo sirdi plosošo āriju. Tika pat izdots šī kucēna “iedziedātais” disks. Sākumā Denijs piedalījās suņu konservu reklāmā, taču viņa panākumi bija tik lieli, ka viņa fani gribēja iegūt veselu disku ar dziedātāja “dziesmām”.
Trallina kā tirolieši
Pavisam nesen bulgāru žurnāls “Paralēle” ziņoja, ka suns vārdā Bastls piedalījās raidījumā — konkursā “Muzikantu pilsēta” un rezultātā kļuva slavens. Šobrīd top viņa pirmās ilgspēlējošās skaņuplates ieraksts. Bastla dziedājums ir īpašs — viņš dzied kā tirolieši.
Pirms dažiem gadiem Kanādas pilsētiņā Viktorijā notika neparasts koncerts, kurā muzicēja 29 suņi. Katram dalībniekam bija jāizpilda īpaši komponēta “Sonāte sunim un klavierēm”. Uzvarēja suns Tipijs — viņš lieliski izjuta melodiju, tonalitāti un ritmu.
Populārākā — “Klusa nakts, svēta nakts”
“Var, protams, eksperimentēt un mēģināt attīstīt suņa muzikālās spējas. Daudzviet pasaulē tiek izdoti arī speciāli mūzikas diski ar dziesmām, kas domātas tieši suņiem. Arī es ASV dažus esmu iegādājies. Maniem suņiem šī mūzika ir vienaldzīga. Tāpat kā filmas, kas paredzētas speciāli suņu izklaidēšanai,” atzīst dziedošo suņu konkursa “POP suns” rīkotājs Agris Straujups.
Jaunzēlandes pārdotāko mūzikas ierakstu tabulās 2008. gadā pirmo vietu ieņēma dziesma, ko sadzirdēt spējīgi vienīgi suņi.
Dziesma “A Very Silent Night” (“Klusa nakts, svēta nakts”), kas ierakstīta frekvencē, ko spējīgi sadzirdēt vienīgi suņi, kļuva tik populāra suņu saimnieku vidū, ka Ziemassvētkos ieņēma pirmo vietu, tomēr tās “klausītājos” dziesma radījusi visai pretrunīgu reakciju.
“Kāds suns, to dzirdot, uzbruka radioaparātam, kļuva vai traks un to pilnībā iznīcināja,” pastāstīja dzīvnieku tiesību aizstāvju grupas “Nežēlastības pret dzīvniekiem novēršanas sabiedrība” (“Society for the Prevention of Cruelty to Animals” jeb SPCA) vadītājs Bobs Keridžs.
Ja esat atklājis sava suņa muzikālās dotības, piedalieties ikgadējā Latvijas dziedošo suņu konkursā “POP suns 2010”. Galvenā balva jau sesto gadu pēc kārtas — mājas kinozāle! Konkursa noteikumi atrodami www.popsuns.lv.
