Vietās, kur notiek būvdarbi par Eiropas Savienības (ES) naudu, jābūt arī informatīvajiem stendiem. “Staburags” pārliecinājās, ka pašvaldības šo nosacījumu ievēro, taču ne vienmēr stendos izlasāmā informācija ir saprotama.
Svarīgi: karogs kreisajā vai labajā pusē
“Citādi mēs nemaz nevaram, mums visas prasības ir jāievēro,” saka Aizkraukles novada pašvaldības projektu vadītājs Dzintars Grundšteins.
Prasības mainās — kādreiz pietika ar informatīvo stendu, kuru nevajadzēja nomainīt ar pastāvīgu plāksni. Tagad, ja projekta kopējās izmaksas pārsniedz 350 tūkstošu latu, iegādātas iekārtas vai veikti infrastruktūras uzlabošanas vai būvniecības darbi, finansējuma saņēmējam būvdarbu laikā jāizvieto informatīvie stendi, bet pēc to pabeigšanas — pastāvīga informatīvā plāksne. Piemēram, pie pārbūvētās Aizkraukles bibliotēkas pēc darbu pabeigšanas ir novietota informatīvā plāksne. Ja izmaksas ir mazākas, pēc pašvaldības ieskatiem stendus var arī nelikt, tomēr Aizkrauklē tos novieto, taupības nolūkos vienā stendā apvienojot gan informāciju par ES fondu, kas finansē projektu, gan obligāto būvtāfeli, kurā ir informācija par projektu un darbu veicēju.
“Mums vienmēr jāsniedz pārskats, kad un kur stendi novietoti, pārskatiem jāpievieno fotogrāfijas. Tāpat prasības strikti jāievēro, izvietojot informāciju pašvaldības mājaslapā. Piemēram, reiz internetā izvietotajā logo Eiropas Savienības karogu ielikām kreisajā pusē, bet vajadzēja labajā, tādēļ logo nācās pārveidot,” teic Dzintars Grundšteins.
Svarīgi ir pat tas, kādā leņķī Eiropas Savienības karoga attēlā izvietotas zvaigznītes, vai ir pareizais krāsas tonis un attālums starp uzrakstiem.
Kas ir KSS un NAI?
“Staburags” apskatīja stendus Aizkraukles, Skrīveru, Kokneses un Pļaviņu novadā. Ir lielie un mazie stendi, arī līdzīgi. Piemēram, Pļaviņās, Koknesē un Skrīveros par Kohēzijas fonda naudu īsteno ūdenssaimniecības attīstības projektus. Koknesē, Rīgas — Daugavpils šosejas malā, lieli stendi ir divās vietās — iebraucot no Rīgas puses un no Pļaviņu puses. Tajos ir arī informācija par būvdarbu veicēju un par finansējuma saņēmēju.
Arī Pļaviņās stendi izvietoti braucējiem redzamā vietā, tomēr informācijas mazāk — nav būvnieka nosaukuma, un pārbūvējamo objektu nosaukumos izmantoti saīsinājumi. Grūti uzminēt, ko tie nozīmē. Pat vairāki aptaujātie Pļaviņu deputāti uzreiz nevarēja pateikt, kas ir Pļaviņu NAI un KSS. Viens deputāts domāja, ka KSS ir komunālā saimniecība. Izrādās, tā ir kanalizācijas sūkņu stacija, bet NAI — notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Pašvaldības izpilddirektors Ai-vars Bardovskis skaidro, ka stendus izvietoja būvnieks, kas gādāja arī par informāciju. Vietējie iedzīvotāji zinot, kas tas ir, bet, ja nezinot, neesot jau vienmēr viņiem visa informācija kā ar karoti mutē jāielej. Lai atnāk uz domi, lai lasa internetā un laikrakstos — uzskata Aivars Bardovskis.
Koknesē stendi ir ietekmīgāki — augstu gaisā statisks viļņots karogs, pie kura ir plāksne ar informāciju, bet Pļaviņās viļņotais karogs ir uzzīmēts plaknē, un stends ir tuvāk zemei. Obligātās prasības ir izpildītas abos gadījumos: jābūt Eiropas Savienības logo (karogam) ar norādi “Eiropas Savienība”, sauklim “Ieguldījums tavā nākotnē” un šajā gadījumā — Kohēzijas fonda logo un projekta nosaukumam. Šai informācijai jāaizņem vismaz 25% visa laukuma. Pārējo platību katra pašvaldība var izmantot pēc saviem ieskatiem.
Dārga nasta
Par stendu izgatavošanu ir jāmaksā, naudu paredzot projektā. Dzintars Grundšteins gan mierina, ka par stendiem lielāko daļu maksā Eiropas Savienība, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektos tā finansē 85%, valsts — 3%, bet pašvaldība — 12% visu izmaksu. To sadalījums var atšķirties gan atkarībā no projekta, gan no vietas Latvijas teritorijā. Tomēr — jo projekts lielāks un stends pamatīgāks, jo dārgāks. Piemēram, Koknesē, šosejas malā, viens izvietotais stends maksā ap 1200 latu, bet pagasta ielās ir arī mazākas un lētākas informatīvās plāksnes.
Aizkrauklē Bērzu ielas pārbūves laikā izvietotais stends maksā tikai ap 200 latu, bet tas ir daudz mazāks. Stendā ir apvienota gan informācija par darbu veicēju, gan ES fondu.
Kokneses novada pašvaldības izpilddirektors Jāzeps Baltmanis atzīst, ka stendu naudu labprātāk izmantotu ielu sakārtošanai, asfaltēšanai, taču neko darīt — ja pašvaldība grib Eiropas naudu, visi nosacījumi ir jāievēro un jāsamierinās, ka par publicitāti tik daudz jāmaksā.
