Šo gadījumu man izstāstīja kāda aizkraukliete. Saulainā vasaras brīvdienā sieviete devās izbraukumā ar velosipēdu. Viņa godīgi šķērsoja ielas atļautajās vietās, gājēju pārejās velosipēdu stūma rokā.
Nolēmusi šķērsot laukumu pie domes ēkas, viņa strauji nogriezās. Un pēkšņi juta, ka viena kāja kļūst nekustīga un nevar pakustināt pedāļus. Kritiens — neizbēgams. Pirmais, ko viņa izjuta, bija kauns, jo skatītāju bija gana. Garām gāja jauniešu pulciņš. Noskatījās, pasmaidīja un gāja tālāk. Tikai viens no jauniešiem piegāja un pajautāja, vai kāja nav iesprūdusi ritenī. Patiesībā apavu šņore bija ietinusies ķēdē. Puisis uzmanīgi izvilka šņori un atbrīvoja kāju. Šāda izpalīdzība uz ielas ir reti vērojama. Nu sievietei nācās stumt velosipēdu rokā un atgriezties mājās, jo nobrāzumi bija jāapkopj. Brīvdiena izbojāta, un viss tās sasodītās apavu šņores dēļ. Turpmāk sieviete apņēmās izbraukumiem izvēlēties apavus bez šņorēm.
