Šodien vairāk kā 34 tūkstošiem Latvijas vidusskolu absolventu izsniegs atestātus par iegūto vidējo izglītību. Jāizvēlas, ko darīt tālāk — strādāt vai, ja ir iespēja, studēt, un kurā mācību iestādē?
Šogad pirmo reizi ir izveidota vienota sistēma un jauns e — pakalpojums “Elektroniska pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās”. Vakar sākās vienota elektroniskā pieteikšanās studijām Latvijas Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Tomēr iespēja pieteikties elektroniski nenozīmē, ka garo rindu vismaz pie dažām augstskolām varētu nebūt. Studētgribētājiem noteikti jāierodas apstiprināt pieteikumu un uzrādīt nepieciešamos dokumentus universitāšu uzņemšanas punktos. Augstāko izglītību Latvijā var iegūt 61 augstskolā un koledžā. Izsvērt visus “par” un “pret”, izvēloties konkrētu augstskolu, jau ceturto gadu palīdzēs reflek-tantu informatīvā kampaņa. Tās laikā topošos studentus aicinās nepaļauties uz medijos uzzināmo augstskolu vērtējumu un mācību iestāžu pašreklāmu, kas izceļ piedāvāto studiju programmu priekšrocības, taču noklusē trūkumus. Studiju izvēlei nepieciešamo informāciju sniegs kampaņas “Augstskolu anatomija ‘10” konsultanti. Pēc kampaņas konsultantu teiktā, potenciālos studentus visbiežāk interesē studiju kredīti, to saņemšanas, piešķiršanas iespējas un atmaksas noteikumi. Latvijā jau ceturto gadu studējošo skaits augstskolās samazinās — liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Būtiski studējošo skaits samazinājies pērn — pat par 26%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Studiju maksa ir “klupšanas akmens” daudziem studentiem, jo ne visi var maksāt tūkstoš latu un vairāk par mācību gadu, savukārt budžeta vietu skaits ir sarucis. Daudzi izvēlas ņemt studiju kredītu, daļa jauniešu pelnīt naudu izglītībai dodas uz ārzemēm, citi mācību gaitas beidz. Pērn Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēts gandrīz 10 tūkstošu bezdarbnieku ar augstāko izglītību, un tas noteikti neveicina vēlēšanos studēt, jo — ko iesākt ar diplomu, kas nevienam nav vajadzīgs?
