“Parex” bankas klientu konti un noguldījumi ir drošībā — sākot bankas restrukturizācijas procesu, tika rūpīgi izanalizēti iespējamie riski un ieguvumi, reaģējot uz izskanējušo informāciju par dažu “Parex” mazo akcionāru gatavošanos sūdzēt banku tiesā — norāda “Parex” valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.
Restrukturizējot “Parex”, izveidota jauna kredītiestāde — a.s. “Citadele banka”. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi licenci, bankas dibinātāja ir VAS “Privatizācijas aģentūra”. Jaunās bankas izveidei papildu līdzekļi nav plānoti, kapitālā ieguldīti 100 miljonu latu no tās naudas, ko valsts iepludinājusi “Parex” bankā termiņnoguldījumu veidā. Darbu jaunā “Citadele banka” sāks 1. augustā. Daļa no valsts “Parex” bankā ieguldītajiem 692 miljoniem latu paliks vecajā jeb tā dēvētajā sliktajā bankā, bet 230 miljonu no šīs summas nonāks jaunajā jeb labajā bankā (100 miljonu no valsts noguldītās naudas kļūs par akciju kapitālu, bet 130 miljonu tur paliks noguldījumu veidā). Par to, kurā daļā pēc 1. augusta nonākušas viņu saistības, klienti informāciju saņems, pirms jaunā banka sāks darbu. Informācija tikšot nodota klientiem personīgi, izmantojot interneta banku, klientu kontaktu centru un citus komunikāciju kanālus, kurus klienti lieto saziņā ar banku.
Mazajiem zaudējumi
Laikraksta “Telegraf” rīcībā nonākusi informācija, ka “Parex” akcionāri Šveicē un ASV — “East Capital Asset Management Aktiebolag” un “Firebird Funds” — jau pieņēmuši darbā juristus, lai izvērtētu iespējas vērsties tiesā un iesaldēt jaunās “Citadele bankas” kontus. Tiesa gan varētu tikt pieteikta tikai pēc šīgada 1. augusta, kad “Parex” pavisam tiks sadalīta divās bankās. N. Melngailis skaidro, ka banka ar bijušajiem, kā arī mazākuma akcionāriem apspriedusi šos jautājumus un viņu izvirzītos priekšlikumus atzinusi par neatbilstošiem bankas un tās akcionāru interesēm.
“Firebird Funds” izpilddirektors Hārvijs Savikins skaidro, ka kopš laika, kad “Parex” nonākusi valsts rokās, bankas mazajiem akcionāriem radīti zaudējumi, ko veicinājusi bankas jaunās vadības un kontrolpaketes īpašnieka rīcība. Notikumi, kas saistās ar bankas pārņemšanu, turēti slepenībā no mazajiem akcionāriem. “Tāda rīcība “Parex” bankas lietā radījusi nopietnus zaudējumus Latvijas kā valsts draudzīgajām attiecībām ar investoriem,” uzskata H. Savikins. Otrs uzņēmums, kas izskata iespējas iesūdzēt jaunizveidoto “Citadele banka”, pagaidām savu nostāju nekomentē, taču šādu informāciju nenoliedz. Par “Parex” mazo akcionāru ārvalstīs nodomiem informēts ir arī kāds cits bankas mazais akcionārs — Filips Rajevskis. Viņš atbalsta abu ārvalstu fondu ieceri un arī ir gatavs cīnīties par savām investīcijām “Parex” bankā.
“Bankas darbs tika stabilizēts ar valsts atbalstu, tāpēc jebkura atlīdzība mazākumakcionāriem pēc bankas restrukturizācijas būtu izskatāma tikai pēc tam, kad valsts saņems savus noguldījumus un procentu maksājumus par tiem,” teic N. Melngailis.
““Citadele” darbosies bez ierobežojumiem, un tā koncentrēsies uz Baltijas reģiona klientu apkalpošanu. Uz “Citadeli” neattieksies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktie ierobežojumi, un tā jau tuvākajā laikā sāks klientu kreditēšanu, lai veicinātu valsts ekonomikas atveseļošanos un izaugsmes atsākšanos,” norāda N. Melngailis.
Šaubas par reklāmu
“Citadele bankas” zīmolam trijos gados un 13 bankas tirgos iecerēts tērēt pusmiljonu latu — laikrakstam “Diena” atklājusi bankas pārstāve Maija Celmiņa. Iecerētie tēriņi zīmolam tik lielai struktūrai, kāda būs jaunā “Citadele banka”, laikraksta uzrunāto ekspertu skatījumā neesot lieli. Taču domas atšķiroties, vai šāds zīmols vispār ir jāveido, zinot, ka banka tik un tā agri vai vēlu tiks pārdota.
Zīmolam tērējamo summu veido izdevumi, kas saistīti ar jaunās bankas zīmola izstrādi un ieviešanu, arī reklāmām. Nozīmīgu izmaksu daļu veidojot arī lietvedība, filiāļu un bankomātu izkārtnes, interneta lapu pārveide, veidlapas, vizītkartes, zīmogi utt. Šos pakalpojumus nodrošinot divas kompānijas no ārpuses — “Wolff Olins” un “Leo Burnett”.
