Beidzot klāt ir tas, ko tik ilgi gaidījām — īsti vasarīgs karstums. Lai arī tik jauki baudīt šo laiku, prātā doma, cik tās Latvijas vasaras ir īsas… Nepagūsi ne attapties, kad rudens būs klāt.
Par gaidāmo rudeni domā arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministre Tatjana Koķe Latvijas Radio atkal runāja par mūžseno jautājumu — skolēnu vasaras brīvdienu ilgumu. Ir vai nav par garu? Skaidrs ir viens — ja jau diskusijas par šo tēmu nerimst, tad vienreiz jau tas “vadzis lūzīs”. Skolēni un vecāki to gaida ar bažām. Bērniem, protams, negribas mācīties ilgāk, bet vecāku domas ir atšķirīgas. Vasara ir laiks, kad pieaugušajiem ir aktuāls jautājums, kur atstāt savus bērnus, lai viņi būtu pieskatīti un ideālā gadījumā arī saturīgi nodarbināti. Nav pat svarīgi, vai atvasei ir pieci vai 15 gadu, jo uzmanība jāpievērš visiem. Tāpēc daļa vecāku ir priecīgi, kad atkal sākas skola, jo bērns lielāko dienas daļu ir “pie vietas”. No otras puses, vasarā maziem un lieliem ir iespēja atpūsties, pabūt kopā ar vecākiem, draugiem un radiem. Turklāt vasara patiesi mums ir tik īsa! Tomēr mani allaž pārsteidz mūsu izpildvaras rīcība kritiskās situācijās. Sākoties krīzei, gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan valdībā sāka dedzīgi diskutēt ne tikai par skolēnu vasaras brīvdienu ilgumu, bet arī par to, ka mācīties 1. klasē varētu sākt jau sešgadīgie. Dīvaini, ka laikā, kad valstij joprojām trūkst naudas, ir vēlme pēc iespējas ātrāk un vairāk bērnu iedabūt skolā. Tas taču ir saistīts ar lielākiem valsts un pašvaldības izdevumiem. Var jau piekrist izglītības un zinātnes ministres viedoklim, ka dzīvojam dinamiskā laikā un pārāk daudz brīvdienu ir liela izšķērdība. Arī tas ir pareizi, ka ikvienai dienai, ko skolēni pavada mācību iestādē, ir jābūt piesātinātai. Pēc ministres domām, nav jau visu laiku jāsēž skolas solā. Var, piemēram, apmeklēt muzejus vai darīt citas lietas. Tomēr mani un daudzus vecākus neapmierina šī nesamērība, jo mācību process ir saspringts, diezgan ātrā tempā skolēniem jāapgūst patiešām daudz. Tajā pašā laikā dažādām projektu nedēļām atvēlēts daudz laika, un to lietderība vecākiem nav īsti skaidra. Mācību gada noslēgums vispār ir izstiepts — gandrīz nedēļu bērni ne īsti mācās, ne var jau sākt atpūsties. Vai, pagarinot mācību gadu, tas kļūs sabalansētāks?
