“Vietējo ļaužu acīs viņa reputācija bija aptraipīta ar korupcijas skan-dāliem un uzskatu nemainību, kas jau robežojās ar peldēšanu pa straumi. Bet Brazausks, lieliskais izdzīvotājs, nekad nezaudēja lauku čaļa imidžu, viņu respektēja. Un beigās pat Kremlis viņam piedeva. Pāris dienu pēc viņa nāves Brazausks tika apbalvots ar Krievijas Goda ordeni,” tā par mūžībā aizgājušo Lietuvas valsts pirmo prezidentu Aļģirdu Brazausku rak-sta kompetentais izdevums “The Independent”.
Ceturtdien Lietuvā notika A. Brazauska bēres, uz tām bija ieradušies Latvijas un citu valstu pašreizējie un bijušie vadītāji. A. Brazausks pēc ilgas cīņas ar vēzi 77 gadu vecumā mūžībā aizgāja aizvadītajā sestdienā, 26. jūnijā.
Izveicīgs lietu
nokārtotājs
No dzīves ir šķīries ievērojams politiķis, kas stāvējis pie valsts stūres Lietuvas vēstures svarīgos un sarežģītos brīžos — par aizgājēju saka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Viņa pauž, ka Lietuvas pirmais tieši ievēlētais prezidents bija spēcīga un harismātiska personība, kas ilgi paliks lietuviešu sirdīs. Latvijas prezidents Valdis Zatlers norāda uz A. Brazauska personīgo ieguldījumu Latvijas un kaimiņvalsts izcilajā sadarbības veidošanā abām valstīm grūtos un sarežģītos brīžos. Premjers Valdis Dombrovskis norādījis, ka mūžībā aizgājis valstsvīrs un politiķis, kura mūža darbs un aicinājums ir bijis kalpot savai tautai un padarīt Lietuvu par neatkarīgu, demokrātisku un plaukstošu valsti pie Baltijas jūras. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess paudis, ka Lietuva ir zaudējusi izcilu savas valsts pilsoni, kas tai palīdzēja pāriet no totalitārisma uz demokrātisku valsts iekārtu.
A. Brazausks bija viens no centrālajiem politiķiem Lietuvas neatkarības atgūšanas laikā. A. Brazausks no 1977. gada bija Lietuvas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretārs, no 1988. gada — pirmais sekretārs. Viņa vadībā Lietuvas Komunistiskā partija 1990. gadā izstājās no Padomju Savienības Komunistiskās partijas. 1990.—1991. gadā A. Brazausks bija Lietuvas vicepremjers, no 1993. līdz 1997. gadam — Lietuvas prezidents. 1998. gadā A. Brazausks atteicās kandidēt vēl vienam pilnvaru termiņam un politiku pameta. Tomēr 2001. gadā viņš atgriezās valdībā, vadot Sociāldemokrātu partiju, un kļuva par Lietuvas premjerministru. Šo amatu viņš ieņēma līdz 2006. gadam.
“Dzimis parastā vidusslāņa ģimenē Lietuvā starpkaru periodā, Brazausks izauga un savu karjeru veidoja komunistu sabiedrībā. Lai arī mācīts kā inženieris un ekonomists, viņš bija gudrs administrators un izveicīgs pārvaldnieks un ātri kāpa augšup pa valdības, kā arī partijas karjeras kāpnēm. Drukns, spēcīgs, labsirdīgs — viņam bija dabas dots talants iepatikties cilvēkiem. Tāpat kā Gorbačovam, Brazauskam bija skaidras komunisma kļūdas, un viņš cerēja tās labot. Tāpat kā Gorbačovā, viņā vairāk mita vēlme nevis taisīt revolūcijas, bet lietas veidot lēnām un pakāpeniski, jo ticēja, ka sistēma var tikt reformēta no pašiem pamatiem,” komentētājs Rūperts Kornvels raksta “The Independent”.
Baznīcas necieņa
pret tautu
A. Brazauska bērēs viņa atraitne Kristina un tagadējā Lietuvas prezidente D. Grībauskaite nepiedalījās. Ar šādu lēmumu viņas vēlas protestēt pret Katoļu baznīcas vadības rīcību. Baznīcas vadība nolēma, ka piemiņas dievkalpojuma laikā Viļņas katedrālē zārku ar A. Brazauska līķi ienest nedrīkst, lai gan nelaiķis bija izteicis šādu vēlēšanos. Baznīcas vadība atturējusies komentēt sava lēmuma iemeslus, bet neoficiāli zināms, ka Baznīcai ir iebildumi pret A. Brazauska komunistisko pagātni. Baznīca bijusi neapmierināta ar to, ka A. Brazausks bija šķīries no pirmās sievas. Viņa laulība ar otro sievu Kristinu tika noslēgta civilā ceremonijā, nevis baznīcā. D. Grībauskaite vēl piebildusi, ka nevēlas iesaistīties reliģiskās un politiskās spēlēs.
Lietuvas sociāldemokrāti pauduši sašutumu par Katoļu baznīcas vadības rīcību. Pēc viņu domām, katoļu līderi izrādījuši necieņu visai Lietuvas tautai, jo prezidents ir valsts simbols. Katoļu līderiem tiek atgādināts, ka 1988. gadā A. Brazausks parūpējies, lai Viļņas katedrāle tiktu atdota Baznīcai.
