Vecumnieku novadā starp Taurkalnes ciemu un Valles pagastu ir neliela apdzīvota vieta Reizeni, kur Jaunjelgavas mežrūpniecības saimniecības (MRS) laikā bija Lāčplēša mežniecība. Netālu no tās, gandrīz uz Valles un Birzgales pagasta robežas, ir Lāčplēša stacija, kas celta Ulmaņlaikos un ir netipiski liela vienkāršai vilcienu pieturvietai.
Stacijas būvei
uzdāvina zemi
Taurkalnes meža vidū ir Lāčplēša mežniecība un Lāčplēša stacija. Pie Lāčplēša stacijas reiz bijušas “Lāčplēšu” mājas. Te Andrejs Pumpurs esot guvis iedvesmu uzrakstīt eposu. Andrejs Pumpurs “Lāčplēšos” sācis dzīvot 1857. gadā, kad bijis 16 gadu vecs un viņa tēvs, ap-stākļu spiests, bija pieņēmis lēmumu ģimenei pārcelties pie jaunākā brāļa Jāņa, Andreja krusttēva. Netālu, “Ķīvenos”, dzīvoja mežsargs Puiga, no kura Andrejs arī saklausījies nostāstus par bruņiniekiem, Lielvārdes pili un Lāčplēsi.
Netālu no “Lāčplēšiem” bijuši arī “Vilkplēši”. 1901. gadā caur “Lāč-plēšu” zemi izveidoja Maskavas — Ventspils dzelzceļa līniju. 20. gados tur uzcelta videi un apdzīvotības blīvumam neatbilstoši liela stacija. Šādu staciju sākotnēji bijis iecerēts būvēt Iecavā, bet “Lāčplēšu” saimnieks, stacijas būvei bez maksas dodams zemi, panācis, ka staciju uzceļ te. Iespējams, toreizējie valsts vadītāji nolēma, ka stacija jābūvē meža vidū, lai uz lauku apvidu dotos dzīvot vairāk cilvēku.
Mežniecība joprojām sakopta
Vēl pirms desmit gadiem Lāč-plēša mežniecībā notika liela rosība. Tur strādāja gan mežziņi, gan citi mežniecības darbinieki. Arī mežniecības māja atšķirībā no daudzām citām padomju laika ēkām nav pamesta un sagruvusi, bet ir sakopts privātīpašums. “Mežniecības māju iegādājāmies apmēram pirms desmit gadiem. Toreiz vīrs strādāja mežniecībā, bija piedāvājums ēku nopirkt, un mēs to izmantojām. Tagad īpašumu kopjam, esam uzcēluši pirti, saimniekojam,” stāsta kādreizējās mežniecības saimniece Ilva Strupa.
Par dzīvi Ilvas kundze nesūdzas. Ģimenē aug trīs meitas, kuras mācās Valles vidusskolā. Uz skolu tikt neesot problēmu, jo katru dienu kursē autobuss, kas skolēnus ved bez maksas. Ziemā ceļu tīra regulāri.
Tuvākais veikals ir Vallē vai Taurkalnē. Arī līdz turienei bez sarežģījumiem var nokļūt gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu.
Jaunie šurp nenāks
Netālu no mežniecības ir divstāvu daudzdzīvokļu māja, kurā kādreiz dzīvoja mežsaimnieki. Tagad no četriem dzīvokļiem apdzīvoti ir trīs. “Padomju laikos te bija daudz lielāka rosība, bija iespēja strādāt mežā un mežniecībā. Tagad darbs jāmeklē citur, uz vietas nekas nenotiek,” saka Jānis Mičulis, kurš Reizenos nodzīvojis visu mūžu. “Tagad arī es esmu bez darba. Vēl nesen strādāju, bet nebija izdevīgi. Uz darbu bija jābrauc gandrīz simt kilometru — arī nogurdinoši.”
Vairākas mājas tuvākajā apkārtnē jau ir pamestas un sāk brukt. Nez vai šeit atgriezīsies MRS laika rosība. “Padomju laikā te dzīvoja diezgan daudz cilvēku, tagad viņu paliek aizvien mazāk. Vecie aiziet mūžībā, jaunie vairāk skatās pilsētu virzienā, kur iespējams atrast darbu. Maz ticams, ka jaunie te atgriezīsies un dzīvos,” saka Jānis Mičulis. “Kādreiz arī pie Lāčplēša stacijas pieturēja pasažieru vilciens, tagad garām kursē tikai preču vilcieni.”
